Jaunumi
Skaidrojums: Kā rīkoties, ja ar auto notriekts medījams meža dzīvnieks

Daina Īveja
11.09.2013

Bieži vien lielāko postījumu var nodarīt nevis pati sadursme, bet cilvēka rīcība uzreiz pēc tās: rodas izbīlis un, cenšoties glābt situāciju, nereti tiek zaudēta kontrole pār transportlīdzekli.
Foto: SXC
Satikšanās ar negaidītu ceļa šķērsotāju ir jebkura autovadītāja bieds. Apdzīvotās vietās govis, vistas, pīles, kaķi un suņi ir biežākie autobraucēju upuri. Daudz nepatīkamāk un sarežģītāk ir, ja gadās notriekt medījamu dzīvnieku. Tādā situācijā darbojas citi noteikumi, turklāt ir svarīgi ievērot likumus.

Kam ziņot par sadursmi ar medījamu dzīvnieku?

Katrs satiksmes negadījums autovadītājam ir pārdzīvojums, un šoka situācijā parasti ienāk prātā tikai glābšanas dienesta tālrunis 112. Kā uz zvanu par notriektu dzīvnieku reaģē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)?
"Kad uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tiek saņemts zvans par bojā gājušu vai ievainotu medījamo dzīvnieku, vispirms tiek noskaidroti notikuma apstākļi," stāsta VUGD Operatīvās vadības pārvaldes vecākā speciālisteLīga Purene. Ārkārtas palīdzības izsaukumu numura operators izvaicā, vai sadursmē ir cietuši cilvēki vai notikuma vietā ir nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzība.
"Par atrastu dzīvnieku var ziņot arī nākamajā dienā."
Pēc meža dzīvnieka un automašīnas sadursmes var gadīties, ka cilvēki nespēj izkļūt no avarējušās automašīnas, jo autovadītājs negadījumā var zaudēt kontroli pār automašīnu un iebraukt, piemēram, grāvī vai kokā. Mēdz būt gadījumi, ka dzīvnieks atrodas zem automašīnas un bez speciāla aprīkojuma nav iespējams to atbrīvot, skaidro VUGD darbiniece. "Ja notikuma vietā nav nepieciešama VUGD palīdzība, šis zvans tiek nodots Valsts policijai, jo ceļu satiksmes negadījumu apstākļu noskaidrošana ir tās kompetencē."
"Katrs satiksmes negadījums autovadītājam ir pārdzīvojums, un šoka situācijā parasti ienāk prātā tikai glābšanas dienesta tālrunis 112."
Ceļu policija ne vienmēr dosies uz negadījuma vietu. Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava norāda, ka policisti izbrauc tikai tad, ja ir cietušie vai bojāta automašīna. To paredz arī Ceļu satiksmes likuma27.pants, kurā reglamentēta ceļu satiksmes dalībnieka rīcība ceļu satiksmes negadījumos. Ja uz negadījuma vietu ierodas Ceļu policija, tad lielākoties Valsts meža dienestam (VMD) par ievainotu vai nogalinātu medījamo dzīvnieku paziņo paši policisti.
Ja automašīna nav bojāta, nav arī cietušo, tad Ceļu policiju var neizsaukt un doties projām, tomēr nevar arī atstāt savainotu dzīvnieku uz ceļa, nevienam nepaziņojot. To paredz arī Ministru kabineta noteikumuNr.113 "Medību noteikumi" 79.punkts, kurā cita starpā norādīts: "Par atrastu bojā gājušu vai ievainotu medījamo dzīvnieku tā atradējs paziņo Valsts meža dienestam."
Notriektu dzīvnieku līdzi ņemt nedrīkst
Ja cilvēks ir uztraucies, kā lai viņš, būdams uz ceļa, sameklē dienesta tālruni? VUGD pārstāve L.Purene skaidro: "Noteikti nedrīkst atstāt šādus gadījumus bez uzmanības. Ja šāda nelaime notikusi, par to jāpaziņo, zvanot pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 vai pa Valsts policijas numuru 110."
VMD Meža resursu pārvaldības departamenta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš savukārt stāsta: "Par atrastu dzīvnieku var ziņot arī nākamajā dienā, kad ir uzzināts vajadzīgais tālruņa numurs. Tas, ka dzīvnieks zināmu laiku paliks uz ceļa, ir plašāk risināma problēma, kas valstī netiek organizēta visdrīzāk finanšu trūkuma dēļ, bet tā nav autovadītāja atbildība."
"Dzīvnieku savākt nedrīkst, jo tā, kaut arī bez nolūka, ir nelikumīga ieguve."
Te vietā citēt jau minētos Medību noteikumus, kuru 80. un 81.punkts paredz:
"80. To medījamo dzīvnieku savākšana, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu.
81. Ja saņemta informācija par ievainotu medījamo dzīvnieku, Valsts meža dienesta amatpersona pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar atrasto ievainoto medījamo dzīvnieku (piemēram, tā ārstēšanu, imobilizāciju, likvidāciju), novērtē ievainotā medījamā dzīvnieka bīstamību sabiedrības drošībai, kā arī ievainojuma radītos draudus medījamā dzīvnieka dzīvībai."
Dažreiz ievainotu medījamo dzīvnieku autovadītājs ieceļ mašīnas bagāžniekā un ved mājās.
"Dzīvnieku savākt nedrīkst, jo tā, kaut arī bez nolūka, ir nelikumīga ieguve, un tiesībsargājošās iestādes, to uzzinot, var uzlikt sodu kā par jebkuru nelikumīgu svešas mantas ieguvi vai piesavināšanos. Vienīgais likumīgais savvaļas dzīvnieku ieguves veids ir un paliek tikai, realizējot medību tiesības saskaņā ar medības reglamentējošiem normatīviem aktiem. Teorētiski, iespējams, šo dzīvnieku būtu tiesības savākt vienīgi vietējiem medniekiem, norakstot medību atļauju, taču praksē tas nav ieviests," atzīst J.Ozoliņš.
Īpašuma tiesības uz medījamiem dzīvniekiem noteiktas Medību likumā:
"4.pants. Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
5.pants. (1) Medību produkciju aizliegts piesavināties. Medību produkciju drīkst pieņemt realizācijai, pārstrādei, pārvadāšanai vai glabāšanai tikai no personām, kuras var uzrādīt atbilstošu medību atļauju vai tās kopiju."
Visu interviju lasiet: www.lvportals.lv/skaidrojumi.php
Pārpublicēts ar LV Portāls atļauju.
Raksta pirmpublikācija LV portālā "Par likumu un valsti" 2013. gada 11.septembrī:
www.lvportals.lv

 

2013-09-19