Jaunumi
Uz Barikāžu laiku skatoties

19. janvārī, 1991. gada janvāra barikāžu atceres dienā, Līgatnes novada vidusskolas skolēni noskatījās Z. Vidiņa dokumentālo filmu „Tēvu barikādes”. Filma rosināja pārdomāt un meklēt atbildes uz daudziem jautājumiem. Vairāk jautājumu bija tiem, kuri par barikādēm dzirdējuši tikai vēstures stundās, skatījuši filmās vai klausījušies radinieku stāstos.

Pēc filmas noskatīšanās klasēs turpinājās sarunas par barikāžu tēmu. „Kā mēs varējām uzvarēt, ja mums nebija ieroču?” – šo jautājumu uzdeva sākumskolas zēns. Atbildi var atrast vecāko klašu skolēnu pārdomās.

Piedāvāju iepazīties ar 8.,10. un 11. klases jauniešu pārdomu pēc filmas noskatīšanās fragmentiem.

  • 1991. gada janvārī cilvēki pulcējās Rīgā, kurināja ugunskurus, dziedāja patriotiskas dziesmas un sargāja svarīgus objektus. Pateicoties mūsu stiprajai tautai, mēs tagad dzīvojam brīvā zemē. Mūsu tauta ir stiprākā tauta uz pasaules.
  •  Cilvēki aizstāvēs savu dzimteni jebkurā brīdī. Arī tad. Visi bija par vienu, un viens – par visiem. Katrs bija gatavs palīdzēt savējiem. Cilvēki pārvarēja savas bailes.
  • Barikāžu laikā latviešu tauta spēja apvienoties. Kopā vienoti bija arī citu tautu cilvēki – ukraiņu, krievu tautu pārstāvji.
  • Tajā laikā cilvēki ticēja, ka visstiprākie vārdi pievarēs ieročus. Daudzi ticēja, ka Dievs palīdzēs, ja zinās noskaitīt kaut divus vārdus no Tēvreizes.
  • Labi, ka tik daudzi cilvēki piedalījās barikādēs un aizsargāja valdību, par ko bija balsojuši. Visi centās palīdzēt barikāžu būvēšanā un teica: „Jā, mēs to varam!” Neviens, kas bija gatavs cīnīties un upurēties, nezināja, kad nāks pretinieki. Viņi bija nomodā nakti un dienu.
  • Cilvēki bija gatavi aizsargāt savu dzimteni ar savu dzīvību. Mūsu tauta bija spēcīga, izturīga un drošsirdīga. Tagad mēs varam pateikties visiem, kas mūs aizsargājuši un devuši brīvību.
  • Filma bija aizraujoša, bija interesanti uzzināt arvien jaunus faktus un stāstus par barikāžu laiku. Dzirdot šos stāstus, redzēju, cik grūti tas laiks pārdzīvots. Nekad nebiju domājusi, ka Latvijas iedzīvotāji bija īsti patrioti, kuri gatavi atdot savu dzīvību, lai tikai nākotnē varētu dzīvot brīvā Latvijā.
  • Labākais, kas man patika šajā filmā, - viņu ieroči bija gribasspēks un pārliecība.
  • Barikādes ir ļoti nozīmīgs un svarīgs laiks ikvienam. Skatoties filmu, aizdomājos par to, kas ir tiešām svarīgs un īsts. Redzot to, cik šie vīri bija drosmīgi, un to, kā viņi nešauboties stāvēja savās vietās, sirds līksmoja, bet viņu sejās bija varēja pamanīt viņu slēpes pēc neatkarīgas un brīvas Latvijas un tautas. Filmā izmantotie stāsti ļāva kaut nedaudz iejusties viņu vietā. Tad visus vienoja tautas mīlestība. Esmu saskārusies, ka daudzi cilvēki, jauni un vecāki, novērtē, ko šajās barikādēs paveica stipra tauta un tās možais gars.
  • Cilvēki, kas piedalījās barikādēs, bija ļoti drosmīgi. Viņu galvenais mērķis bija aizstāvēt savu Latviju. Viņi to darīja nesavtīgi. Te pierādās, ka tautā ir spēks. Ne visi jaunieši spēj novērtēt, ko iepriekšējās paaudzes darīja Latvijas labā.
  • Es aizdomājos: cik cilvēku būtu gatavi aizstāvēt savu zemi, upurēt savu dzīvību un nepakļauties, ja tagad tas notiktu.
  • Filma bija emocionāla. Cilvēki stāstīja, ka stāvēs, sargās un nebēgs no automātiem. Viņi bija gatavi ziedot savas dzīvības, lai viņu bērni un mazbērni varētu dzīvot brīvi. Manuprāt, vajadzētu vairāk pētīt barikāžu laiku un pierakstīt atmiņu stāstus, kamēr vēl šie cilvēki ir blakus, lai nākamās paaudzes saprastu, ka mūsu tauta ir bijusi tik vienota. 

Tautas atmiņa par barikāžu laiku vēl dzīva. Pastāstiet saviem bērniem par sevi un saviem tuviniekiem 1991. gada janvāra notikumu laikā! 

Līgatnes novada vidusskolas vēstures skolotāja Dzintra Upīte


 

Publicēts 2017. gada 23. janvārī

2017-01-24
Laika ziņas
Aptaujas