Pērn 26.novembrī apritēja 120 gadu, kopš atklāta Līgatnes dzelzceļa stacija.

2011. gada 26. novembrī aprit 120 gadi, kopš atklāta Līgatnes dzelzceļa stacija. Sakarā ar šo lielo notikumu līgatnietis, vēstures entuziasts, Aivars Balodis, izveidojis plašu izstādi, kura apskatāma Līgatnes kultūras namā.

Te ir ģeoloģiskās takas, kura sākas pie Melturu tilta Vidzemes šosejā, beigu punkts. Tās kopgarums ir 12 km. Te var sākt iet līdz Zvārtes iezim, tad būs tikai 2,2 km, kur ir 10 iežu atsegumi.

Savāksim vienkopus visas fotogrāfijas, kurās ir redzama Lielās talkas norise Līgatnes novadā, lai varētu publicēt mūsu novada mājas lapā! Joprojām gaidu fotogrāfijas un materiālus par Līgatnes novada vēsturi! Sūtīt uz e-pastiem: novadadome@ligatne.lv, anitajaunzeme@inbox.lv vai personīgi Līgatnes novada domē sekretārei Anita Jaunzemei

Pirmās ziņas par šo alu no nezināmiem laikiem sniedz Velns jeb, zinātniskiem vārdiem, tautas teika: "Velns naktī, laizdamies no Jūdāžiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis visu dienu līdz nākamajai naktij.

Lāčplēša dienas pārsteigumu pilsētniekiem bija sagādājis domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. -Braucu mājās no pašvaldību vadītāju sarunas rajona padomē. Bija svētku sajūta. Zināju, ka mūsu vidusskolēni Cēsīs piedalās lāpu gājienā. Radās doma sagaidīt viņus mājās ar svecēs greznotu centru. Nopirku, aizbraucis Līgatnē, ķēros pie darba. Esmu gandarīts, ka tik daudzi līgatnieši, ieraudzījuši sveču gaismu, pievienojās šim spontānajam pasākumam, - pastāstīja A.Šteins.

Ziedosim Latvijas Nacionālajai bibliotēkai trūkstošos "Līgatnes Papīrnieka" numurus! Paldies Rasmai Vanagai par ziedotajiem "Līgatnes papīrnieka" numuriem!

Vēstures materiālos Ķempju baznīcas pirmsākumi meklējami 1669. gadā, kad netālu no vietas, kur pašreiz atrodas baznīca 17. gadsimtā bijusi neliela koka baznīciņa, kas 1798. gadā nodēvēta par Siguldas draudzes Sv. Ignāta kapelu (Ķempju evaņģēliski luteriskā draudze 2010, ER).

Īstenojot ideju par “Barikadopēdijas” veidošanu, kas 19. janvārī tika izteikta LZA konferencē “Barikādes barikāžu aizstāvju acīm”, 8. februārī nodibināts “Barikadopēdijas fonds”. Fonds paredz izveidot mūsdienīgu interaktīvu vietni internetā — “Barikadopēdiju” —, kurā tiktu apkopoti dokumenti, publikācijas, atmiņas, fotogrāfijas un videomateriāli par Trešās atmodas notikumiem laikā no 1986. līdz 1991. gadam, kas kulminēja Barikāžu notikumos 1991. gada janvārī un noslēdzās 1991. gada 6. septembrī, kad PSRS Valsts Padome atzina Latvijas Republikas neatkarību.

Mūsu vēsturnieks Aivars Balodis ir izpētījis Līgatnes novada bibliotēku vēsturi

„Zudusī Latvija senos zīmējumos, atklātnēs un fotogrāfijās no 19.gs.beigām līdz mūsdienām” ir Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas Letonica projekts, kurš apvieno unikālu informāciju par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām. Šis projekts ir apskatāms internetā www.zudusilatvija.lv. Paldies Artūram Kokarēvičam par atsūto informāciju par mājas lapu "Zudusī Latvija"

2006-03-09 Ainārs Šteins, Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs. Līgatnes pilsētas centrā ir kultūras nams. To 1897.gadā projektējis pirmais latviešu akadēmiski izglītotais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis kopā ar savu dēlu gleznotāju un zīmētāju Artūru Baumani. Celtniecības darbus veica Cēsu būvuzņēmēja Pētera Meņģeļa vadībā.

Ieskats nesenajā vēsturē...

Divu gadu laikā, kopš Līgatnes pilsētas pašvaldība atvērusi dienas centru ”Saulespuķe”, tā apmeklētāju skaitā netrūkst ne bērnu, ne pieaugušo. Bērni atpūšas, rotaļājas, mācās pa dienu, bet pieaugušie nāk vakarēt, lai arī radoši izpaustos.

Paldies Artūram Kokorēvičam par atsūtīto materiālu.

Līgatnes novada kultūras namā, kur tiek veikti vērienīgi remonta un restaurācijas darbi, notiek divu lielformāta gleznu – "Pūt, vējiņi" un "Uguns un nakts" restaurācija. Katras gleznas izmērs ir 3 x 9m un šos mākslas darbus, speciāli Līgatnes klubam, 1950. gadā ir gleznojis Rūdolfs Pīlādzis (1910 – 1969).

Valija Brutāne (dzimusi Jansone; 1911. 28. I Rīgā drēbnieka ģimenē – 1990. 7. IV Rīgā, apbedīta Raiņa kapos) rakstniece. Mācījusies Līgatnes un Vildogas pamatskolā.

Andrejs Cīrulis, bijušais „Padomju Jaunatnes redaktors, bijušais PSRS tautas deputāts no LTF, bijušais laikraksta "Līgatnes papīrnieks" redaktors, beidzis Līgatnes viidusskolu

Laikrakstā "Druva" 08.01.2011. publicēts Sigurda Rusmaņa raksts "No Līgatnes Spriņģu ieža līdz Vāļu kalnam"

Līgatnes pagasta vēsture. 23.decembrī bibliotēkā notika Ziemassvētku lasījums.

Viens no šiem pasākumiem bija slimnīcas uzcelšana. 1892.gadā uzcēla ēkas 1. stāvu ar 11 vietām, bet 1897.gadā uzcēla slimnīcas otro stāvu, pavisam ar 26 gultām, tajā strādāja 1 ārsts, 1 feldšeris un 1 kopēja. Slimnīcu Vilhelms Mencendorfs kopā ar brāli uzbūvēja par pašu līdzekļiem, godinot mirušā tēva Aleksandra piemiņu; slimnīca tika apgādāta ar pilnu iekārtu, instrumentiem utt. un uzdāvināta Līgatnes papīrfabrikai bezmaksas lietošanai. Slimnīca atrodas Skolas (Krogus) kalnā.

Līgatnes bērnudārza vēsture līdz šim ir klusi dzīvojusi piemirstos vēstures pierakstos un cilvēku atmiņās, taču beidzot ir pienācis brīdis nopūst putekļus un celt to gaismā, un ar lepnumu stāstīt gan līgatniešiem, gan Līgatnes viesiem. Materiālus sagatavoja Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Zane Kalniņa

Man pie Jums ir liels lūgums- palīdziet man ar savām atmiņām, varbūt kādam ir saglabājusies kāda foto bildīte, kāds vecs avīžu raksts, saliksim kopā bibliotēkas vēsturi pa gabaliņam . Līgatnes novada Līgatnes pagasta bibliotēkas vadītāja: Vera Dālberga

Teicēja Erna Mūrmane (1917,Tallina). Tagad dzīvo ASV Nostāstus apkopoja gide Rasma Vanaga 19.10.2010. Līgatnē

Mainot jumtu Līgatnes TIC, būvnieki atklājuši interesantu uzrakstu....

Uzsākot darbu Līgatnes Tūrisma informācijas centrā un cenšoties uzzināt pēc iespējas vairāk par cilvēkiem, kas dzīvojuši Līgatnē, uzzināju, ka mūsu novadnieks un Karla Kibera, viena no papīrfabrikas dibinātājiem, mazmazdēls Manfrēds Kibers Vācijā pazīstams kā sirsnīgu un humora pilnu literāro pasaku autors. Arī latviešu valodā pieejami vairāku viņa darbu tulkojumi, turpretī ziņas par šīs savdabīgās personības dzīvi ir visai skopas

Par Līgatnes māju celtniecību: Sākums bija Rīgas tirgotāja Konrāda Štorha pirkums no Paltmales muižas īpašnieka Browne 1814.gadā. turpmākajos 2 gados K. Štorhs kopā ar otru Rīgas tirgotāju Kārli Ķīberi uzcēla papīra ražotni un pirmo dzīvojamo māju. Par to stāstīts 1827.gadā dzimušā Ķempju Slavēku māju saimnieka Jāņa Leikarta „Atminēšanas grāmatā”, ko viņš sarakstījis 1900.gadā

Raksts veltīts X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Paldies skolotājai Lilijai Reiziņai par jaukajām atmiņām!