Cēsu novada dome pirmdien, 19.februārī, pieņēma pašvaldības 2024.gada budžetu, apstiprinot 106,774 miljonu eiro kopbudžeta ieņēmumus, kas ir par 10,6% vairāk nekā apstiprinātajā budžetā pērn. Kopbudžeta 2024.gada izdevumi, tāpat kā ieņēmumi, plānoti 106,744 miljoni eiro apmērā.
Cēsu novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem 2024.gadā plānoti 39,643 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (87,2%) un nekustamā īpašuma nodoklim (7,8%).
“Priecājos, ka šogad spējam pieņemt tādu budžetu, kura pamatā ir attīstība – attīstība daudzās jomās un visās novada teritorijās. 2024.gadā īstenosim projektus, kas dos uzlabojumus satiksmes infrastruktūrā, izglītībā, uzņēmējdarbībā. Papildu investīciju projektiem, esam saglabājuši visas iepriekšējās programmas, kas skar mūsu novadnieku ikdienas dzīvi – brīvpusdienas skolēniem, atbalstu kultūras un sporta organizācijām, atbalstu dzīves telpas uzlabošanā, uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā un citur,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Pēc viņa teiktā, neskatoties uz fiskālajiem izaicinājumiem, kas veidojas ārēju iemeslu dēļ, esam iecerējuši kāpināt budžeta ieņēmumu daļu, tai pirmo reizi Cēsu novada vēsturē sasniedzot 100 miljonu atzīmi.
Cēsu novada budžets skatāms ŠEIT.
Kā prioritātes 2024.gada budžetā noteiktas: Cēsu novada satiksmes infrastruktūras uzlabošana, Eiropas Savienības u.c. ārējo finanšu instrumentu piesaiste atbilstoši Cēsu novada Attīstības programmas 2022-2028 Rīcības un investīciju plānam, kurā kā prioritātes virzītas iedzīvotāju sociālā aizsardzība, digitālā pratība un ekonomikas digitālā transformācija, dzīvojamā fonda uzlabošana un papildināšana, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšana. Tāpat kā novada budžeta prioritāte izcelta "Cēsis - Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" iniciatīvu īstenošana.
No budžeta izdevumiem lielākais īpatsvars, 47% paredzēti izglītības funkcijas finansēšanai. Kopumā izglītībai plānoti 47,103 miljoni eiro. Izdevumos iekļauts finansējums pedagogu darba algu pieaugumam 456 eiro apmērā salīdzinājumā ar 2023.gada sākumu jeb 1526 eiro par likmi pirmsskolu un skolu pedagogiem. Skolēnu brīvpusdienas novada izglītības iestādēs paredzēts saglabāt līdzšinējā apjomā, tam paredzot kopumā 3,090 miljonus eiro, 466 800 eiro plānoti skolēnu pārvadājumiem, tāpat arī 2024.gadā pašvaldība turpinās nodrošināt peldētapmācību jaunāko klašu skolēniem novadā.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis skaidro: “Šī gada viens no lielākajiem pašvaldības budžeta pieaugumiem ir izglītībai, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā – budžetā ir saglabātas visas līdzšinējās pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas un sociālās garantijas izglītībā nodarbinātajiem. Pašvaldība arī 2024.gadā finansēs sabiedriskā transporta brīvbiļetes skolēniem un izglītības darbiniekiem, tiks nodrošināta veselības apdrošināšana izglītībā strādājošiem, skolēniem papildus valsts Skolas somas programmai būs pieejama Cēsu novada Skolas somas programma, pieejama būs arī peldētapmācība, tiks turpināta digitālās jomas attīstība. Jāatzīmē, ka arī ES fondu projektu lielākais īpatsvars ir tieši izglītībā, kas nodrošina izglītības iestāžu energoefektivitātes un infrastruktūras atjaunošanas projektu īstenošanu Cēsu novada pašvaldībai.”
“Savukārt kultūrā 2024.gads iezīmē gatavošanos iniciatīvai “Cēsis 2025 – Latvijas kultūras galvaspilsēta”, kas ietver gan mākslinieciskās programmas izstrādi, gan tikšanos Cēsu novada Kultūras forumā pavasarī, gan aktivitātes Piebalgas kultūrtelpas attīstībai, gan sadarbības veidošanu ar dažādām kultūras organizācijām Latvijā un ārvalstīs. Tāpat ir rasts finansējums, lai izlīdzinātu atalgojumu novada kultūras namu vadītājiem, kas ir bijis ļoti dažāds pēc administratīvi teritoriālās reformas. Turklāt 2024.gadā viens no galvenajiem uzdevumiem kultūrā ir veicināt starptautisku projektu piesaisti, kas nodrošinātu jaunu un nebijušu kultūras aktivitāšu īstenošanu Cēsu novadā nākotnē,” iezīmējot kultūras nozares prioritātes, vēsta Egliņš-Eglītis.
Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem plānots ieguldīt 20% jeb 20,041 miljonus eiro. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas pasākumiem budžetā paredzēti 9,7 miljoni eiro jeb 10% no kopējiem pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Sociālās aizsardzības funkcijas veikšanai paredzēts finansējums 8,472 miljoni eiro jeb 8% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Funkcijai “Atpūta, kultūra, reliģija” pamatbudžetā plānoti 6,9 miljoni eiro jeb 7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.
“Cēsu novada pašvaldība mērķtiecīgi izmanto iespējas piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondu programmām. Uz doto brīdi pašvaldības projektu portfelī ir 33 projekti par kopējo vērtību 40 712 237 EUR. Ieviešanas fāzē ir 16 projekti, vērtēšanā - 7 un sagatavošanas procesā - 10. Proporcionāli visvairāk tiek investēts ēku energoefektivitātes un ielu infrastruktūras uzlabošanā, izglītības iestāžu modernizācijā un apkārtējās vides uzlabošanā. Tāpat portfelī ir projekti, kas vērsti uz veselības, satiksmes un uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras modernizāciju. Projektu portfelis tiek plānots vismaz trīs gadus uz priekšu, jo fondu finansējums arvien biežāk tiek piešķirts augstas gatavības projektiem, proti, tādiem, kuriem ir izstrādāta gatava tehniskā dokumentācija. Es vēlos teikt paldies visiem pašvaldības darbiniekiem, kuri strādā ar projektu portfeli, jo process ir ļoti dinamisks, mainīgs un prasa lielas darba spējas!” par pašvaldības attīstības iecerēm stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.
Šogad Cēsu novada pašvaldībā plānots noslēgt darbus vairākos jau pērn iesāktos investīciju objektos, kā arī īstenot jaunus projektus infrastruktūras un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Līgatnes apvienības pārvalde
“Līgatnes apvienības pārvaldes 2024.gada budžeta plānā iekļautas investīcijas, kas galvenokārt saistītas ar teritorijas un ēku sakārtošanu,” pamato Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne.
“Šogad atjaunosim Līgatnes teritorijas koka labiekārtojuma apbūvi, kam budžetā esam ieplānojuši 40 tūkstošus eiro. Veiksim arī Līgatnes Kultūras nama lietus un virsūdeņu novadīšanas projekta izbūvi, sakārtosim Jauno Līderu vidusskolas fasādi un veiksim teritorijas labiekārtošanas darbus skolā,” turpina L.Medne.
Pārvaldes vadītāja skaidro, ka šogad paredzēts arī Līgatnes tirgus laukumā uzstādīt publisko tualeti, kas atrisinās daudzu gadu garumā ieilgušo problēmu par labierīcību pieejamību tūristiem.
Augšlīgatnē tiks veikta Laivenes atpūtas parka labiekārtošana, tajā skaitā sportisko aktivitāšu laukumu sakārtošana un remonts. Savukārt pie Līgatnes Sporta centra plānots ierīkot jaunu disku golfa parku.
Turpinot plānoto darbu uzskaiti, L.Medne stāsta: “Piesaistot aizņēmuma finansējumu, veiksim Augšlīgatnes ciema ielu grants seguma ceļu divkārtu apstrādi, kas būtiski uzlabos ielu kvalitāti un samazinās uzturēšanas izmaksas. Tam esam paredzējuši finansējumu 300 tūkstošu eiro apmērā. Sāksim arī ilgi gaidīto pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņi” ēkas energoefektivitātes projekta realizāciju, kas izmaksu ziņā ir šī gada apjomīgākais projekts Līgatnes apvienībā un tam paredzētais finansējums ir 631 tūkstotis eiro.”
Budžeta prezentācija skatāma ŠEIT.
