Līgatnes Kultūras namā apskatāma unikāla vēstures un kultūras mantojuma izstāde “Neticama tikšanās. Kārlis Rozens un Arnolds Pankoks satiekas Līgatnē”. Izstāde, kas tika atklāta Muzeju naktī un apmeklētājus gaida līdz Līgatnes pilsētas svētkiem, 30. maijam, piedāvā apmeklētājiem ne tikai māksliniecisku baudījumu, bet arī aizkustinošu stāstu par kultūras vērtību glābšanu.

Izstādes darbu izcelsme un pirmsākumi meklējami Līgatnes papīrfabrikas ziedu laikos dažādos laikmetos. Vēsturiski fabrikas vadība darbojās kā mecenāti, kas apzināti veidoja estētisku vidi saviem strādniekiem. Mākslas darbi un gleznas savulaik atradās ne tikai administrācijas telpās, bet arī ražošanas cehos.

Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem Līgatnes papīrfabriku slēdza, tajā valdīja jukas, kuru dēļ daļa vērtību tika zaudēts. Pateicoties toreizējai vietvaras vadībai un komandai, daudzus vēsturiskus materiālus un mākslas darbus pēdējā brīdī izdevās izglābt no bojāejas.

Izstādes lielākais lepnums ir nejauši uzietā ainavu vecmeistara Kārļa Rozena (1864–1934) dūmakainās meža ainavas glezna. Otrs izstādes pīlārs ir izcilā portretista Arnolda Pankoka (1914–2008) darbi. Apmeklētāji var novērtēt septiņus Līgatnes papīrfabrikas strādnieku portretus, ko mākslinieks radīja astoņdesmito gadu beigās pēc tā laika papīrfabrikas direktora Ilmāra Norīša pasūtījuma.

Izstāde pieejama arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem – apskatāmi taktili portreti, apraksti Braila rakstā un pieejami audio stāsti par māksliniekiem, gleznām un laikmeta liecībām.

Šī izstāde nav vienkārši kultūras notikums. Tā ir sākumpunkts mērķtiecīgam darbam pie Līgatnes dokumentārā mantojuma kolekcijas pastāvīgas ierīkošanas, lai saglabātu šo vērtīgo kolektīvo atmiņu un nodotu papīrfabrikas un pilsētas unikālo vēsturi nākamajām paaudzēm. To ir apņēmusies Līgatnes apvienības pārvalde, pateicoties iedzīvotāju, Līgatnes pilsētas iedzīvotāju padomes, vietējo uzņēmēju un nevalstisko organizāciju atbalstam un iesaistei. Ar šo uzsākta kopīga apņemšanās Līgatnes dokumentāro mantojumu, kas aizgūts no papīrfabrikas dažādos laikos un pašu iedzīvotāju saglabāts, atkal padarītu pieejamu vietējai sabiedrībai un Līgatnes viesiem.