Ceturtdien, 16. oktobrī, Līgatnē tikās visu piecu Latvijas plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, lai dalītos pieredzē par paveikto enerģētikas un klimata jomā un vienotos par turpmāko sadarbību. Sanāksmi organizēja Vidzemes plānošanas reģions, uzņemot kolēģus no Kurzemes, Zemgales, Rīgas un Latgales. Sarunās izkristalizējās vienota apziņa – lai sasniegtu klimatneitralitāti, nepieciešams ne tikai politisks atbalsts, bet arī stipras zināšanas reģionos, spēja sadarboties un konkrēti risinājumi vietējā līmenī.

Šobrīd Latvijā notiek plašs darbs, lai stiprinātu pašvaldību un reģionu speciālistu prasmes klimata un enerģētikas jomā. Reģioni kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veido vienotu pieeju tam, kā novērtēt klimata riskus, plānot pielāgošanās pasākumus un ieviest ilgtspējīgus risinājumus vietējā līmenī. Šī sadarbība palīdz ne tikai stiprināt zināšanas un profesionālo kompetenci, bet arī pārvērst tās praktiskā rīcībā – katrā pašvaldībā, katrā kopienā, kur lēmumi par enerģiju un klimatu ietekmē cilvēku ikdienu.

Visi reģioni vienojās, ka enerģijas dati un to analīze ir pamats pamatotu lēmumu pieņemšanai. Pašvaldības arvien aktīvāk seko līdzi patēriņa tendencēm, meklē iespējas efektīvāk izmantot resursus un mazināt ietekmi uz vidi. Paralēli tiek paplašināta atjaunīgo energoresursu izmantošana – biomasas un biogāzes risinājumi, saules enerģija un pirmie soļi ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanā transportā. Reģioni meklē līdzsvaru starp energoefektivitāti, vides aizsardzību un iedzīvotāju vajadzībām.

Svarīga daļa šajā procesā ir sabiedrības iesaiste. Reģioni palīdz iedzīvotājiem labāk izprast energoefektivitātes nozīmi, sniedz praktiskus padomus par ēku atjaunošanu un mudina iesaistīties enerģijas kopienu veidošanā. Arvien vairāk tiek domāts arī par to, kā motivēt jauniešus iesaistīties enerģētikas pārejā – gan skolās, gan vietējās iniciatīvās, kur viņi var būt nākotnes enerģētikas līderi savās kopienās.

Ekonomikas pāreja uz klimatneitrālu modeli nozīmē arī jaunu domāšanu uzņēmējdarbībā. Reģionos top zaļās industriālās teritorijas – vietas, kur uzņēmumi var attīstīties, izmantojot tīrās tehnoloģijas, energoefektīvus risinājumus un kopīgu infrastruktūru. Šāda pieeja palīdz samazināt emisijas, stiprina vietējo uzņēmumu konkurētspēju un rada jaunas iespējas investīcijām.

Klimata pārmaiņu ietekme Latvijā kļūst arvien jūtamāka, tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta plūdu riskiem, karstuma viļņiem un ekstrēmiem laikapstākļiem. Reģioni veido pielāgošanās plānus, agrīnās brīdināšanas sistēmas un ievieš dabai draudzīgus risinājumus, kas palīdz mazināt ietekmi uz vidi un pasargāt cilvēkus.

Arī ilgtspējīgs transports ir nozīmīga reģionālās attīstības daļa. Mobilitātes plāni paredz ērtāku un videi draudzīgāku pārvietošanos, īpaši uzsverot sabiedrisko transportu, koplietošanas iespējas un viedās tehnoloģijas. Reģioni meklē veidus, kā izmantot vietējos energoresursus un samazināt transporta radītās emisijas, padarot pārvietošanos drošāku un tīrāku.

Visu šo iniciatīvu pamatā ir viens kopīgs mērķis – veidot stiprus un noturīgus reģionus. Sanāksmes noslēgumā plānošanas reģioni un VARAM vienojās turpināt ciešu sadarbību, dalīties ar zināšanām un datiem, kā arī kopīgi attīstīt jaunas iniciatīvas. Klimatneitralitāte nav tikai nākotnes mērķis – tā kļūst par reālu rīcību šodien, kas sākas tepat – mūsu pilsētās un kopienās.

Jautājumiem: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laila.gercane@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska@vidzeme.lv