Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

Muzeju naktī Līgatnē būs skatāmi no iznīcināšanas izglābtie Rozena un Pankoka darbi

Muzeju naktī Līgatnē būs skatāmi no iznīcināšanas izglābtie Rozena un Pankoka darbi

Sestdien, 23. maijā, akcijas “Muzeju nakts” laikā, no plkst. 19.00 līdz 01.00 Līgatnes Kultūras namā aicinām ieskatīties izstādē “Neticama tikšanās. Kārlis Rozens un Arnolds Pankoks satiekas Līgatnē.”

Tas būs stāsts par Līgatnē negaidīti atrasto Kārļa Rozena gleznu, par mākslas noslēpumiem, laikabiedru atmiņām un cilvēkiem, kuri savulaik uz Līgatni atveda izcilo portretistu Pankoku. Apmeklētājiem būs iespēja redzēt līdz šim mazāk redzētus darbus, sajust laikmeta noskaņu mūzikā, dzejā un stāstos.

Izstāde pieejama arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem – apskatāmi taktili portreti, apraksti Braila rakstā un pieejami audio stāsti par māksliniekiem, gleznām un laikmeta liecībām.

Ieeja izstādē bez maksas. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta līdz par Līgatnes pilsētas svētkiem - 30. maijam.

Visa vakara garumā notiks arī radošā darbnīca, iespēja veidot papīrfabrikas seno drukas veidņu nospiedumus uz papīra un auduma, atklājot vēl nezināmus mākslas stāstus no Līgatnes papīrfabrikas laikiem.

Dalības maksa darbnīcā - 7 EUR.

Izstāde Līgatnē akcentē vietējā kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi, kas iespējama, pateicoties pašvaldības un sabiedrības iniciatīvām. Kārļa Rozena un Arnolda Pankoka darbi ir tikai daži no vērtīgajiem priekšmetiem Līgatnes dokumentārā mantojuma kolekcijā, kas veidojusies no tā, kas, Līgatnes papīrfabrikai izbeidzot darbību, tika saglābts, kā arī pašu līgatniešu – papīrfabrikā reiz strādājušo saglabāts. Ar šo izstādi Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvalde, Līgatnes pilsētas iedzīvotāju padome un aktīvie līgatnieši uzsāk kopīgu apņemšanos, lai šo dokumentāro mantojumu atkal padarītu pieejamu vietējai sabiedrībai un Līgatnes viesiem.

Par māksliniekiem

Kārlis Rozens uzskatāms par vienu no pēdējiem vecās ainavistu skolas pārstāvjiem, izceļoties ar rūpīgi izstrādātu kompozīciju, detaļu precizitāti un gaismas-tumsas harmoniju. Dzimis 1864. gada 28. janvārī Mītavā (Jelgava), miris 1934. gada 18. martā Jelgavā. Izglītību ieguvis Jelgavas reālskolā, turpinājis studijas Pēterpils Imperatora mākslas akadēmijā pie profesoriem Burova, Orlova, Šiškina un Klēvera. Jau drīz pēc akadēmijas absolvēšanas 1906. gadā Rozens sarīkoja izstādi Pēterpilī, kurā tika pārdotas 16 viņa gleznas. Pēc atgriešanās Latvijā (1918./1920. gads), pārvarot finansiālas grūtības, Rozens vēlāk tomēr guva panākumus, pārdodot darbus ārvalstu kolekcionāriem. Neskatoties uz starptautisko atzinību, Latvijas mākslas vidē viņš bieži tika kritizēts un pat boikotēts. 1927. gadā viņa izstāde Rīgas Virsnieku klubā izraisīja plašas diskusijas. Neraugoties uz to, Rozena darbus vērtēja dārgi – piemēram, glezna “Latvijas ozols Vadakstes mežā” tika pārdota par 1400 latu, kas bija ievērojama summa salīdzinājumā ar tā laika dzīves izmaksām.

Arnolds Pankoks, dzimis 1914. gada 21. septembrī Nīcā, miris 2008. gada 8. novembrī, bija izcils Latvijas ainavu gleznotājs un portretists. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie Ģederta Eliasa un strādājis kombinātā “Māksla”.
 

Datums: 2026. gada 11. maijs