Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Tradīcijas vai visiem viens likums

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Kapsētu ierīkošana un uzturēšana ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām. Valstiskā līmenī kapsētu apsaimniekošana nav reglamentēta.

Uzraudzība pār pašvaldību darbību ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, jautājumi, kas saistīti ar higiēniski sanitāro prasību ievērošanu apbedīšanas procesā (arī kremēšanu) un pārapbedīšanu, ir Veselības ministrijas kompetencē, Iekšlietu ministrijas atbildība ir miršanas fakta reģistrācija, savukārt apbedīšanas jomas uzņēmumu darbības reglamentēšana ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. Par kapsētu jomu kopumā neatbild neviena no politikas plānošanas institūcijām valstī. “Valstī kopumā nav izstrādāts vienots kapsētu izveidošanu un uzturēšanu un ar to saistīto maksājumu reglamentējošs normatīvais akts, tādējādi katra pašvaldība kapsētu jomu organizē pēc saviem ieskatiem,” atzinumā secinājusi Valsts kontrole.

Kāda ir lauku pašvaldību pieredze un problēmas, apsaimniekojot kapsētas, saruna ar novadu vadītājiem.

Ainārs Šteins, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs: - Novadā ir četras kapsētas. Pieredze pierādījusi, ka tas, cik sakopta ir kapsēta, atkarīgs no cilvēkiem, kuri strādā par kapu pārziņiem. Mums ir ļoti paveicies, strādā godprātīgi. Četrās kapsētās strādā divi darbinieki. Arī līgatnieši gādā par tuvinieku atdusas vietu sakopšanu.

Hardijs Vents, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs: - Komanda strādā pēc labākās sirdsapziņas. Tuvinieki, apmeklējot piederīgo atdusas vietas, to novērtē, redz, ka katru gadu kapsētas kļūst sakoptākas, tiek uzlabota infrastruktūra. Tie, kuri iet uz kapiem, saka paldies par pārmaiņām, to, kā viņi strādā. Katrā kapsētā ir darbinieks, atkarībā no kapsētas lieluma, noteikta slodze. Mazajās kapsētās ir problēmas ar ūdensapgādi, tualetēm.

- Cik daudz pašvaldībai jāiegulda kapsētu uzturēšanā, jo katrai dzimtai ierādīta sava teritorija, par kuru taču jārūpējas.

A.Šteins: - Pašvaldībai teritorija jāuztur, jānodrošina apstākļi, lai katra ģimene gribētu sakopt tuvinieku atdusas vietas. Ir problēmas ar ūdeni, tualetēm, tās jāatrisina. Un tad nākamais – saistošie noteikumi, ko darām ar vietām, kas netiek koptas, vai nav, kas to dara. Ja ir precīza uzskaite un saistošie noteikumi paredz, ka pēc tik un tik gadiem var notikt virsapbedījums, tas ir risinājums.

Elita Eglīte, Amatas novada domes priekšsēdētāja: - Cilvēku prasības pieaug, un līdz ar to vairāk jāiegulda. Āraišu trim kapsētām ir kapu pārzine. Nītaurē ir divas lielas kapsētas, Zaubē - trīs, Skujenē četras kapsētas - tās ir pagastu komunālo daļu pārziņā. Cieļu kapsētā Skujenes pagastā pēdējos gados neviens nav apglabāts, tā ir maza, jauka lauku kapsēta, kas tiek kopta un uzturēta. Naudu no iedzīvotājiem neiekasējam, cik ir iespēju, kapsētas uzturam. Jaunie noteikumi droši vien paredzēs, ka jāiekasē maksa par uzturēšanu, apbedīšanu.

H.Vents: - Pārgaujas novada kapsētās jāmaksā tikai par apbedīšanu. 

A.Šteins: - Līgatnē ir tāpat.

- Vairākās pašvaldībās kapsētas pieder draudzēm, bet pašvaldības tās apsaimnieko.

E.Eglīte: - Āraišos Vecie, Jau-nie un Vanagu kapi pieder draudzei, kapličas ir pašvaldības īpašums. Skujenē arī kapsēta pieder draudzei. Tā savulaik nolemts. Nītaurē un Zaubē visas ir pašvaldības kapsētas. Ir līgumi ar draudzēm par kapsētu apsaimniekošanu. Kapu svētki un Svecīšu vakari notiek, maksājam draudzēm par pakalpojumiem. Katrā pagastā ir cita situācija un arī tradīcijas. Kad būs jāiekasē maksā par kapsētu izmantošanu, radīsies citas problēmas. Ja kapsētā centralizēta ūdens piegāde nekad nav bijusi, tad to ierīkot nav ne vienkārši, ne lēti. Ja ir aka, iztīrīt nav grūti. Āraišos nekad nevienā kapsētā nav bijis ūdens, iztikuši ar kādu grāvīti. Jaunajos kapos tagad ūdens ir.

Evija Zurģe, Raunas novada domes priekšsēdētāja: - Drustos ir pašvaldības kapsēta, Raunā draudzes kapi. Draudzes kapsētā bija arī gada maksa, kad izveidoja novadu, tā ir arī Drustos, tāpat par apbedīšanu. Pašvaldībai jārūpējas par kapsētām. Vai kapsētā jānodrošina ūdens, atkritumu izvešana, un cik bieži jāpieved grants kravas, kuras kapos tērē kā ceļu būvē? Tas viss maksā, ir saprotami, ka piederīgajiem tiek prasīta simboliska maksa. Pašvaldība algo darbiniekus Raunas kapsētā, bet tradīciju pasākumus – Kapu svētkus un Svecīšu vakaru - rīko draudze par kapu vietas nomu iekasētajiem līdzekļiem.

Raunas kapsētā draudze ar pašvaldības līdzdalību uzcēla saimniecības ēku, tagad darbiniekiem ir, kur patverties lietū vai salā, te vieta instrumentiem un ir arī neliela telpa, kur var sanākt pēc bērēm. Pieejama tualete. Drustos kapliču atjaunoja pirms novada izveidošanas, uzcēla saimniecības ēku. Novada laikā uzstādīja zvanu. Ūdens pieejams abās kapsētās.

Pašvaldībai pārmet par pamestajiem, neapkoptajiem kapiem. Raunas kapsētā tie tagad ir bijušā valsts pansionāta iemītnieku apbedījumi. Tiem kapsētā ir sava teritorija. Dažiem šķiet, ka kopšana jāuzņemas tagadējam pansionātam. Pašvaldība nopļauj zāli, bet nekad nebūs tā, ka kapu vietas sakops kā tuvinieki.

- Kas kapsētu ikdienas apsaimniekošanā rada vislielākās problēmas?

E.Eglīte: - Kur likt lapas, kurās vienmēr ir plastmasa, stikla un māla trauki? Par to bijušas arī sūdzības. Esam likuši uzrakstus, bet tas nelīdz.

H. Vents: - Atkritumus vedam uz “ZAAO”, tas ir dārgi. Novadā ir septiņas kapsētas, katrā notiek Kapu svētki un Svecīšu vakari. Nav viegli atrast mācītāju, kurš kalpotu. Vasarā visi aizņemti, par to jādomā ļoti laikus.

E.Eglīte: - Kapsētas ir apkoptas. Lauku kapsētas ir citādas, tajās ir kas īpašs, un nevajag mēģināt ievilkt pilsētniecisko. Ir jāsaglabā latviskais, vienkāršais. Vai vajag vecajās kapsētās mēģināt ierīkot taciņas? Pieprasīti ir vecie kapi, tur pēdējā laikā ir daudz apbedījumu. Cilvēkiem patīk vienkāršība un noskaņa. Āraišu Vecajos kapos ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

E. Zurģe: - Kuram jāsaglabā vēsturiskās vērtības – kapsētas īpašniekam- draudzei vai pašvaldībai?

E.Eglīte: - Katru gadu kādas kapličas remontā tiek ieguldīts. Ja kādreiz bija labi, ka vien nobalsināja sienu, tagad tā vairs nedara. Uzskatu, ka pašvaldība pietiekami nopietni izturas pret kapsētu uzturēšanu. Mani drīzāk uztrauc tas, ka tagad bieži vien pēc bērēm tiek izteiktas pretenzijas. Pēc bērēm jādzird, ka kaps ne īsti pareizi izrakts, ka zeme nepareizi nobērta. Bet vai tad pirms bērēm tuvinieki to kapa vietu neapskatīja? Kādreiz ko tādu nevarēja iedomāties. Tagad visu uztic firmām. Bet katrai procedūrai ir jēdzienisks saturs. Cilvēki no sevis noņem rūpes un atbildību, bet tā jau sevi neatbrīvo no sagatavošanās atvadu ceremonijai. Jāiziet rūpju loks, tad arī skumīgais brīdis ir gaišāks.

A.Šteins: - Problēmu ar tradīciju uzturēšanu un sakopšanu novada kapsētās nav. Visas kapsētas pieder pašvaldībai. Jādomā par Zanderu kapsētas paplašināšanu. Taču jārēķinās, ka tradīcijas mainās un tuvinieki aizvien biežāk aizgājējus kremē. Pelnus izkaisa mežos, jūrā, vai kapsētās apglabā urnas.

H. Vents: - Unguru kapsētā iezīmēta vieta, kur būs kolumbārijs – mūra siena, kur nolikt urnas.

- Svarīga ir apbedījumu uzskaite. Ir iespēja veikt kapsētu digitālo uzmērīšanu. Tas izdarīts tikai Priekuļu un Līgatnes kapsētās.

A.Šteins: - Esam veikuši kapsētu digitalizāciju. Tas ir darbietilpīgs un ļoti vērtīgs projekts, arī sabiedrība tiek aicināta iesaistīties un papildināt informāciju par tuviniekiem. Sakrālā mantojuma tūrisms interesē aizvien vairāk, cilvēki pēta dzimtu vēsturi. Apkopotā informācija ir ļoti vērtīga. Labi, ka par aizgājējiem ir ziņas uz plāksnītēm. Mums apbedījumu apzināšanā ļoti daudz palīdzēja ilggadējie kapu pārziņi un kapu kopēji, kuri zina dzimtu kapu vietas, pazinuši daudzus cilvēkus. Tradīcijas mainās, cilvēki dodas plašajā pasaulē, atgriežas, viņi gribēs apciemot pazīstamo kapus. Atliks ieiet internetā, varēs atrast, kur viņi atdusas, kāda izskatās kapa vieta, kā to atrast.

E.Zurģe: - Pagaidām ne pašvaldība, ne draudze nav gatava ieguldīt līdzekļus kapsētu digitālai uzmērīšanai. Paaudzes nomainās, informācija var pazust. Tagadējie reģistri ir neprecīzi.

E.Eglīte: - Līdz digitalizācijai neesam tikuši. Vai tā vajadzīga? Grūti spriest. Piederīgajiem pašiem jāzina, kur dzimtai piederīgie apglabāti. Ir lietas, kas svarīgas cilvēkiem pašiem, viņiem arī par to jārūpējas. Saknes jāzina, jākopj, nevar vienu brīdi tās atcerēties un kopt, tad aizmirst un atkal atcerēties.

- Vai valstiski visas kapsētas var ielikt vienos rāmjos?

E. Eglīte: - Neredzu vajadzību. Visos laikos pašvaldības vai draudzes ir tikušas galā ar kapsētu apsaimniekošanu, saglabātas katras vietas tradīcijas, iedzīvotāji bijuši apmierināti. Grūti iedomāties vienādus noteikumus Cieļu vai Krustakalna kapsētai un Jaunciema kapiem. Izņemot funkciju, nekas cits. Vidzemē katrā pagastā ir citas tradīcijas.

E.Zurģe: - Mētājamies no viena grāvja otrā. Tad vajag visu valstiski noregulēt, tad esam neapmierināti, kāpēc viss būtu jāregulē ar likumu. Valsts kontrole grib visu sazīmēt formulārā, lai ar kalkulatoru var sarēķināt un pārbaudīt.

E.Eglīte: - Lai nu par ko, bet par kapsētu apsaimniekošanu gan cilvēki nesūdzas. Nesen pazīstami atbrauca no bērēm Kurzemē, bija sašutusi, ka tā vispār bēres nenotiek, nekas nešķita labi un pareizi, jo pie mums ir citādi. Lai katrs dara, kā pieņemts, kāpēc kādam jājaucas. Man patīk lauku kapsētas. Arī to cilvēku attieksme, kuri rūpējas par tuvinieku kapu vietām, ir cilvēciski mīļa. Un tas redzams lauku kapsētu vienkāršībā un sakoptībā. Nesen kapsētā satiku kādu vīru, kurš stūma ķerru ar granti. Pajautāju, kur tad stumj, viņš atbildēja: “Vecāmamma palikusi nemierīga, kapam stūris iebrucis.” Tas tika pateikts ar tādu mīļumu, ko nespēj ne atņemt, ne iedot nekādi noteikumi vai likumi. Tā ir latviskā attieksme pret kapiem. Pašvaldība ir saņēmusi ierosinājumu no kāda iedzīvotāja, kurš savā teritorijā vēlas ierīkot kapsētu. Tur jau agrāk bijuši apbedījumi.

A.Šteins: - Saeimā deputātiem arī vajadzīgi likumi, par kuriem viņi var diskutēt. Medības, makšķerēšanu visi saprot, kāpēc gan nevarētu katrs kaut ko saprast par kapsētu apsaimniekošanu.

***

Uzziņai

Edgars Korčagins, Valsts kontroles departamenta direktors

Kapsētu izveide un uzturēšana ir uzdota pašvaldībām un valstiskā līmenī nav reglamentēta, tāpēc pašvaldības atbilstoši savai izpratnei reglamentē kapsētu izmantošanu un kapavietu iegūšanu, kā arī nosaka ar to saistītus maksājumus. Pašvaldības paveikto kapsētu apsaimniekošanas jomā iedzīvotāji novērtē, kad saskaras ar nepieciešamību apbedīt piederīgos vai tuviniekus un apkopjot viņu kapu vietas. Pirmajā gadījumā iedzīvotāji sagaida saprotamus un ērti pieejamus pakalpojumus un skaidru maksājumu veikšanas kārtību, lai skumju brīdī netiktu apgrūtināti ar sarežģītām birokrātiskām procedūrām. Savukārt rūpēs par tuvinieku atdusas vietām iedzīvotājiem ir būtiski iegūt informāciju par savu tuvinieku un piederīgo atdusas vietām un ir būtiski, cik labi iekārtota ir kapsētu infrastruktūra – vai ir sakopti celiņi, ierīkotas ūdens ņemšanas vietas, pieejamas atkritumu urnas u.tml. Ņemot vērā lielo pašvaldību skaitu valstī un to atšķirīgo rīcību ar kapsētu apsaimniekošanu saistīto jautājumu risināšanā, situācija var būtiski atšķirties pat blakus esošās pašvaldībās. Tādējādi cilvēkiem var būt sarežģīti iegūt viņiem nepieciešamo ar kapavietas iegūšanu un apbedīšanu saistīto informāciju un informāciju par kapsētās apbedītajiem tuviniekiem un piederīgajiem. Revīzijā mēs rūpīgi izvērtējām visas šīs lietas un secinājām, ka ir jārīkojas, lai vairākus iedzīvotājiem būtiskus jautājumus sakārtotu un ikvienam iedzīvotājam vienkāršā procedūrā ar saprotamiem noteikumiem būtu iespēja saņemt visu nepieciešamo informāciju, iegūt kapa vietu un izmantot citus pašvaldību sniegtos pakalpojumus. Kā piemērotāko risinājumu mēs redzam jomu regulējoša likuma izstrādāšanu, nosakot būtiskākās lietas, taču atstājot pašvaldībām autonomiju attiecīgajai pašvaldībai specifisko jautājumu reglamentēšanai atbilstoši vietējai situācijai un tradīcijām. Vienota regulējuma nepieciešamību pamato vairāki revīzijā konstatēti, mūsuprāt, būtiski aspekti – neskaidrie kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīgā situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām. Šo jautājumu sakārtošana ir aktuāla arī kapsētās, kas pieder draudzēm. Vienlaicīgi ir jādomā par risinājumiem saistībā ar Latvijā augošo pieprasījumu pēc kremēšanas pakalpojuma un urnu glabāšanas, kā arī iespējamajiem pieprasījumiem pēc balzamēšanas un dažādiem citiem apbedījumu veidiem, kas jau kļūst aktuāli mūsu kaimiņvalstīs.

http://news.lv/Druva/2018/09/11/tradicijas-vai-visiem-viens-likums

 

Pansionātā dažādo ikdienu

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 12.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Cēsu pansionātā “Cīrulīši” aizvadīta tradicionālā “Desu ballīte”, pulcinot vairāk nekā 50 vecļaudis no Cēsu, Smiltenes, Līgatnes un Gatartas pansionātiem.

Ar sirsnīgām sarunām, dziesmām, mīklu minēšanu un gardiem ēdieniem seniori divas līdz trīs reizes gadā atzīmē kopā sanākšanu. Cēsu pansionāta “Cīrulīši” direktore Inga Gunta Paegle stāsta, ka šādi pasākumi pansionātu iemītniekiem nepieciešami un tiek rīkoti regulāri: “Gatavojoties “Desu ballītēm”, pansionāta darbinieki vienmēr parūpējas par atrakcijām, dāvaniņām un muzikāliem priekšnesumiem. Šī kopā sanākšana pansionātu klientu ikdienu padara krāsaināku.”

Jau ceturto gadu uz “Desu ballīti” brauc arī Smiltenes pansionāta klienti un darbinieki. Pansionāta rehabilitētāja Aiva Bērziņa neslēpj pozitīvas sajūtas, kas radušās par kārtējo iespēju iepriecināt seniorus: “Man ir gandarījums, ka šādi pasākumi tiek rīkoti, jo senioru acīs var redzēt, cik daudz viņiem tas nozīmē. Viņi šo dienu gaida, par to runā, pasākuma laikā var redzēt, cik ļoti viņiem patīk. Šis ir jauks veids, kā satikties, iepazīties, parunāties, un tas viņu ikdienā ir ļoti svarīgi.”

Ikdienas dažādošanai “Cīrulīšu” iemītniekiem tiek rīkotas arī ekskursijas. I. G. Paegle gan atzīst, ka tādu klientu, kuri var doties izbraukumos, ar katru gadu ir arvien mazāk: “Šobrīd pansionātā uzturas 130 klienti, diemžēl lielākā daļa paši nespēj pārvietoties. Par klientiem kļūst seniori ar arvien smagākām slimībām – vecuma demenci, insultu, onkoloģiskām saslimšanām. Turklāt arvien biežāk par klientiem kļūst gados jaunāki cilvēki, pat tādi, kuriem ir 60 gadi.”

Pansionāta direktore zina stāstīt, ka pieprasījums pēc vietām pansionātos ir aktuāls jautājums visā Latvijā. Tiek domāts, lai šis pakalpojums būtu pieejams pēc iespējas vairāk senioriem. “Cilvēki gaida rindā. Lai arī priekšroka tiek dota Cēsu novada iedzīvotājiem, interese par vietām mūsu pansionātā ir arī no citiem novadiem. Daudzus uzrunā mūsu skaistā daba un klusums, kas šeit valda. Tā kā pieprasījums pēc vietām pansionātā palielinās ar katru gadu, esam iecerējuši paplašināties. Mums ir vīzija par nākotni. Ir doma izveidot atsevišķu demences slimnieku nodaļu, jo šī slimība diemžēl veco ļaužu vidū sastopama itin bieži, bet pašreizējā situācijā mēs nevaram viņiem sniegt pietiekami drošu un kvalitatīvu aprūpi. Tāpat esam iecerējuši nodaļu, uz kuru tuvinieki senioru varēs atvest no rīta, bet vakarā viņam atbraukt pakaļ,” par nākotnes plāniem stāsta pansionāta “Cīrulīši” direktore.

Arī Smiltenes pansionāta pārstāve A.Bērziņa atzīst, ka pieprasījums pēc pansionātu pakalpojumiem arvien palielinās: “Pensionēšanās vecums strauji kļūst lielāks. Veco cilvēku bērniem ik dienu jādodas uz darbu, viņi nevar pilnībā parūpēties par saviem vecākiem un vecvecākiem. Arī mūsu pansionātā šobrīd ir aizņemtas visas 58 vietas.”

http://news.lv/Druva/2018/09/12/pansionata-dazado-ikdienu

 

Skeitparkā laiku pavada dažādas paaudzes

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 12.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Augšlīgatnē, Laivenē, vakaros un brīvdienās aktīvai atpūtai tagad ir arī skeitparks.

Jaunieši pāris gadu tirdīja domi, ka nepieciešams atjaunot skeitparku. “Iniciatīvas allaž cenšamies atbalstīt. Labvēlīgi sakrita, ka varēja piesaistīt finansējumu un ieceri īstenot,” stāsta Līgatnes pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks un uzsver, ka pašvaldība ar aktīvajiem jauniešiem vienojusies - dome gādās, lai būtu betonēts laukums, bet domubiedri par skeitparka konstrukcijām. Pašvaldība Eiropas projektu konkursā ieguva 15 300 finansējumu, vēl ieguldīja 1700 eiro, un tapa laukums.

Ar būvniekiem gan neveicās. Arhitekte Dace Gradovska atzīst, ka kārtējo reizi pierādījies - lētākais nav labākais. “Tika kavēti darbu termiņi. Protams, ietekmēja laikapstākļi, bet bija laiks, kad varēja strādāt,” stāsta arhitekte, savukārt izpilddirektors piebilst, ka vismaz par laukuma kvalitāti nevar sūdzēties.

Jaunieši, piesaistot finansējumu divos projektu konkursos - LMT un pašvaldības “Sabiedrība ar dvēseli”-, ieguva naudu, lai atjaunotu vecās konstrukcijas, kā arī uzstādītu jaunas. LMT šim mērķim piešķīra 1350 eiro, bet pašvaldība 700 eiro.

Domubiedru iedvesmotājs un idejas urdītājs Jorens Bročs bija tas, kurš rosināja novada domi izveidot piemērotu laukumu. Jorens arī sagatavoja projektu pieteikumus. Viņš skrituļo jau gadus četrpadsmit. “Visu laiku bijis sapnis, ka arī Līgatnē būs skeitparks. Man skrituļošana ir sirdslieta. Braukājām pa Līgatni, kur vien labāks asfalta segums, bijām priecīgi. Braucām arī uz Siguldu un Cēsīm,” pastāsta Jorens un piebilst, ka no tiem, kuri pirms gadiem skrituļojuši, palikuši trīs, kuri to dara katru dienu. “Tagad, kad tepat Līgatnē ir skeitparks, daži atkal grib atsākt. Svarīgi, ka te daudz bērnu, kuri grib darboties,” uzsver līgatnietis un pauž prieku, ka pašu spēkiem ar pašvaldības atbalstu viss izdevies.

Konstrukciju pārbūvēšanu un atjaunošanu Jorens veica kopā ar draugiem Reini Gradovski , Mārtiņu Žagaru, Artūru Bondaru, Tomu Upīti un Emīlu Mortuļevu. Daudz palīdzēja arī Augšlīgatnes bērni, kuri cītīgi sekoja visam, kas notika būvniecības laikā. “Tāds betona segums kā mums ir vienīgi laukumos Rīgā. Tas ir vispiemērotākais un arī ilgi kalpo,” ar lepnumu saka Jorens Bročs.

Andris un Daina Bērziņi uz skeitparku atnākuši kopā ar mazmeitu Asnāti. Paskatījušies, kas te notiek, vectēvs aizbrauca pēc skrituļslidām sev un mazmeitai. “Esam sportiska ģimene. Ziemā slēpojam, slidojam, bērni un mazbērni arī sporto,” pastāsta Daina un piebilst, ka Andris savulaik spēlējis hokeju. “Vēl viena vieta, kur izkustēties, par to prieks,” atzīst Andris un kopā ar Asnāti dodas laukumā.

Egils Kurpnieks, vērojot bērnus un jauniešus, atminējās, kā bērnībā sapņojis, ka varētu skeitot tā, kā rāda filmās, bet tādu iespēju nebija. “Vislielākais prieks, ka te ir tik daudz bērnu un jauniešu. Laivene pamazām attīstās, gan jau blakus skeitparkam būs futbola laukums. Te jau ir basketbola un volejbola laukumi,” bilst izpilddirektors.

http://news.lv/Druva/2018/09/12/skeitparka-laiku-pavada-dazadas-paaudzes

 

Labas lietas iedvesmai

Autors: Andris Tiļļa

Datums: 13.09.2018

Izdevums: Mājas Viesis

Rubrika: Labas lietas iedvesmai

''Maldīties esot cilvēciski'' – jā, jā! Bet nevis, lai ar to aizbildinātos.

/Reinis Kaudzīte/

*

Izstāde

Uzticēties un vienlaikus apšaubīt

Rīgas galerijā ''Daugava'' līdz 29. septembrim skatāma Aigara Bikšes izstāde ''Pieskaršanās'', kurā eksponētas viņa skulptūras klasiskajos tēlniecības materiālos – bronzā un kokā, kas tapušas laika periodā pēc iepriekšējās personālizstādes 2015. gadā.

Autors skaidro: "Tās ir kompozīcijas, kurās cilvēku, dzīvnieku, putnu figūras atrodas dinamiskā kustībā. Esmu ļoti aizdomīgs cilvēks, un tajā paša laikā es esmu ļoti naivs un lētticīgs. Tādi arī ir mani darbi – aicinoši uzticēties un vienlaikus visu apšaubīt.''

*

Pasākums

Zināšanu gadatirgū

Sagaidot rudens saulgriežus, mistiskajā Pokaiņu mežā, ko uzskata par senu svētvietu un enerģētiski spēcīgu vietu, 15. septembrī notiks tradicionālais Zināšanu gadatirgus. Tajā dalībnieki dižojas nevis ar izaudzēto ražu, bet gan ar zināšanām, dalās ar tām un ļauj izmēģināt dažādas prakses. Būs arī uguns rituāls. Manuprāt, varētu būt neierasti un izjūtām bagāti.

*

Grāmata

Ragaciema jūras karaļa stāsts

Izdevniecība ''Latvijas Mediji'' laidusi klajā unikālu grāmatu ''Otomārs Kalpiņš. Sāļumā. Ragaciema jūras karaļa stāsts'', kas ir vērtīga liecība par dzīvi piekrastes zvejnieku ciemos 20. – 21. gadsimtā Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā. Atmiņu autors Otomārs Kalpiņš bijis zvejnieks, viņa atmiņas ir sakārtojusi radiniece – vēsturniece un publiciste Rudīte Kalpiņa. Grāmatu papildina vēsturnieka Mārtiņa Mintaura un Rudītes Kalpiņas priekšvārds, vēsturnieka Jāņa Ķerusa pēcvārds un īpaši veidoti komentāri. Vizuālo daļu veido spilgti tā laika fotomateriāli par zvejnieku dzīvi. 

*

Filma

Rokenrola karalis mūžam dzīvs!

No šodienas Rīgas kinoteātrī ''Citadele'' vērts noskatīties ikonisko televīzijas dokumentālo filmu par Elvisu Presliju ''Elvis’68 Comeback Special''. Tā ir atcere par 1968. gada 3. decembra televīzijas raidījuma speciālizlaidumu, kad Elviss Preslijs atsāka koncertdarbību un turpināja dziedātāja karjeru. Filmā iekļauts ekskluzīvs ieskats raidījuma tapšanā un NBC skaņu ierakstu studijā, kā arī intervijas ar producentu Stīvu Bainderu un Prisilu Presliju.

*

Iedvesmai

Prieks no parastā cigoriņa!

Viss vienkāršais ir ģeniāls, tāpēc iesaku skaisto pamanīt ikdienas solī, piemēram, ieskatieties ceļmalas vai jūrmalas smiltīs ziedošajā cigoriņa ziedā. Kāds tajā debess zilums! Šo ziedu mēdz dēvēt par attiecību ziedu – palīgu krīzes situācijā, tas nomierina, iedvesmo akceptēt un piepildīt emocionālās vēlmes.

*

Pasaules plašumos

Ar busu uz Ļvivu

Aicinu doties uz Ukrainas pilsētu Ļvivu (vīza nav nepieciešama, no Rīgas četrreiz nedēļā kursē autobusi!). Iesaku baudīt vecpilsētu, apskatīt unikālo operteātri, izgaršot vietējās virtuves labumus, bet alus restorānā ''Pravda'' (iepretī rātsnamam) pagaršot alus šķirnes – ko tik neizdomā! – ar zīmīgiem nosaukumiem: ''Donalds Tramps'', ''Obama'' un ''Frau Ribbentrop'', kas ar krietnu ironijas devu esot veltīts Vācijas kanclerei Merkelei.

*

Jaunums

Ar spēcīgi vibrējošu balsi

Izdevniecībā ''Lauska'' klajā nācis Salaspils dziesminieka Dināra Gulbja nu jau otrais CD albums ''Kad''. Tajā ietvertas 18 dziesmas – katra ar savu noskaņu un pārdzīvojumu, ko rada Dināram vien raksturīgais dziedājums un izcilu latviešu dzejnieku dzeja dziesmu tekstos. Jauks akords dvēselei!

*

Tepat, Latvijā

Iepazīt kokamatniecību

Braucam uz Līgatni! Vienkoču parks ir lieliska vieta, kur ne vien pastaigāties takās pie Līgatnes upes, bet arī uzzināt ko jaunu kokamatniecības vēsturē. Kokamatniecības muzejā varēsiet uzzināt, kā senie amatnieki izgatavoja sadzīves lietas, gūsiet priekšstatu par amatniecību no senatnes līdz mūsdienām. Skatāma plaša instrumentu kolekcija.

http://news.lv/Majas_Viesis/2018/09/13/labas-lietas-iedvesmai

 

Mūsu puses kandidātu netrūkst

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 12.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Vēlēšanas

Kopumā, kā zināms, startē 16 saraksti, kuros pieteikts 1461 deputātu kandidāts.

Vidējais vecums: 46,5 gadi, jaunākajam kandidātam ir 21 gads, vecākajam - 88 gadi.

1160 kandidāti ir ar augstāko izglītību, septiņi ar pamatskolas izglītību, pārējiem vidējā izglītība. Kandidātu vidū vīrieši ir 68,2 procenti jeb 997 kandidāti.

Atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā rodamajai informācijai 38 kandidāti norādījuši, ka dzīvo kādā no astoņiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem: Amatas novadā -7, Cēsu novadā - 11, Jaunpiebalgas novadā -1, Līgatnes novadā -3, Pārgaujas novadā -3, Priekuļu novadā -9, Raunas novadā -1, Vecpiebalgas novadā -3.

"Druva" pārskatīja kandidātu sarakstus, lai palūkotu, kuri kandidāti kā pirmie sarakstā būs minēti Vidzemes vēlēšanu apgabalā un kuri mūsu puses kandidāti būs rodami tajā vai citā sarakstā. Minējām arī tos, kuri nav no mūsu puses novadiem, bet te deklarējuši savus īpašumus vai strādā mūsu pusē, vai bijusi kāda cita saistība. Ieskatījāmies tikai partiju Vidzemes sarakstos.

Latvijas Krievu savienība. Vidzemē ar 1.numuru Eiropas Parlamenta deputāta palīgs Andris Tolmačovs no Olaines novada. Vidzemes sarakstā nav kandidātu, kuriem būtu tieša saistība ar vēsturisko Cēsu rajonu.

Jaunā konservatīvā partija. Vidzemē ar 1.numuru partijas vadītājs un Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns, bet sarakstā ir vairāki mūsu pusē dzīvojošie: SIA "T.B. BIROJS" valdes locekle Tatjana Bernharde (9.numurs); Jaunsardzes instruktors no Jaunpiebalgas Aivars Ontužāns (11); "Vidzemes tūrisma asociācijas" valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts (13.); students no Līgatnes novada Nauris Gūtmanis (16.); SIA “Studio ABC" valdes locekle, direktore Sandra Ģeida (24.) Viņas dzīvesvieta norādīta Jūrmala, bet uzņēmums reģistrēts Cēsīs, viņa darbojas arī Cēsu Uzņēmēju klubā.

Rīcības partija. Vidzemē ar 1. numuru startē Jurijs Vasiļjevs, SIA "Rīgas cīņu sporta skola" valdes loceklis. Vidzemes sarakstā nav kandidātu, kuriem būtu saistība ar vēsturisko Cēsu rajonu.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Vidzemē ar 1.numuru startē Saeimas deputāts Raivis Dzintars, kurš dzīvo Siguldas novadā. Sarakstā vairāki mūsu pusē dzīvojošie, strādājošie: Bruno Javoišs (11.) – pensionārs, kurš dzīvo Priekuļu novadā; Sigita Norvele (22.) - SIA ''Royal Dandy" valdes locekle, dzīvo Priekuļu novadā; Andris Polis (24.), ZS "Tožiņi " vadītājs, dzīvo Vecpiebalgas novadā; Kristīne Skrīvere (26.), Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja; Guntis Grosbergs (28.) – Cēsu novada domes deputāts, Priekuļu novada pašvaldības autoceļu uzturēšanas organizators. Vēl var minēt, ka Kocēnu novadā dzīvojošais kandidāts Nauris Jurgenbergs (18.) deklarējis, ka viņam pieder zemes īpašums Pārgaujas novadā.

"Progresīvie". Vidzemē ar 1. numuru Inga Liepa - Meiere, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" dienests "Samariešu atbalsts mājās" vadītāja vietniece, dzīvo Saulkrastu novadā. Sarakstā ar 12. numuru Jānis Vanags, Ālesundas apgabala starpkopienu vides uzņēmuma "IKS" vides sakopšanas darbinieks, kurš kā savu dzīvesvietu deklarējis Līgatnes novadu.

Latvijas Centriskā partija. Vidzemē ar 1.numuru startē students Vazgens Sorokins no Rīgas. Šis ir vismazskaitlīgākais saraksts, Vidzemē tikai seši kandidāti, no mūsu puses neviena starp tiem nav.

"LSDSP/ KDS/ GKL". Vidzemē ar 1.numuru Jānis Dinevičs, SIA"Gosupi nekustāmie īpašumi" valdes priekšsēdētājs no Rīgas. Pensionārs Juris Apinis (12.) no Amatas novada; Viktors Zariņš (13.), Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas revīzijas komisijas loceklis, dzīvo Cēsu novadā; Raimonds Jansons (16.), saimniecības "Vecpekas" saimnieciskās darbības veicējs, dzīvo Priekuļu novadā.

“No sirds Latvijai”. Vidzemē ar 1.numuru Gints Gābers no Raunas novada, uzņēmuma "Labi Dati" iepirkumu speciālists. Vēl sarakstā: Edgars Mednis (5.) no Amatas novada, ZS “Upmaļi” īpašnieks; Jānis Zumbergs (9.) no Priekuļu novada, Priekuļu agroresursu un ekonomikas institūta kaltēšanas iekārtu speciālists; Andris Amans (12.) no Vecpiebalgas novada, SIA "LS transports un loģistika" autovadītājs; Edīte Vilciņa (14.) no Amatas novada, SIA "Audita asistents" grāmatvede.

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija. Vidzemē ar 1.numuru Evija Papule, Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece izglītības reformas jautājumos. Sarakstā nav neviena no mūsu puses, var minēt vien to, ka Gatis Strazdiņš (27.) 1993.gadā absolvējis Cēsu 1.vidusskolu.

“Attīstībai/ Par”. Vidzemē ar 1.numuru Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks. Sarakstā Andris Skride (2.), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, kardiologs, kura dzīvesvieta ir Rīga, bet viņam pieder māja un piemājas zemes nekustamais īpašums Cēsīs. Dace Rukšāne-Ščipčinska (3.), kuras dzīvesvieta - Pārgaujas novads; Mārtiņš Šteins (28.), dzīvo Amatas novadā.

Latvijas Reģionu apvienība. Vidzemē ar 1.numuru Saeimas deputāts Edvards Smiltēns, dzīvo Saulkrastu novadā. Sarakstā ir Aigars Ozoliņš (16.), dzīvo Rīgā, strādā AS "Sadales tīkls", procesu un kontroles daļas būvniecības elektroinženieris, bet deklarācijā minēts, ka pieder māja Vecpiebalgā, ir šajā novadā esošās ZS "Upkalns" īpašnieks. Oļegs Zabirko (27.), dzīvesvieta Garkalnes novads, Cēsu 2.vidusskolas absolvents, ir Ieriķos darbojošies uzņēmuma SIA“HardWood Industry" izpilddirektors.

"Latviešu nacionālisti". Vidzemē ar 1.numuru pensionārs Alfrēds Buls, dzīvo Ikšķiles novadā. Ar 2.numuru Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis. Vēl sarakstā Mārtiņš Mūzis (6.), Cēsu “DzP” māju apsaimniekotājs, dzīvo Siguldas novadā; Elīza Krista Kurvīte (9.), PII "Māra" mūzikas skolotāja, dzīvo Cēsu novadā; Dzintars Vīņauds (14.) Valsts SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" atbilstības novērtēšanas nodaļas bioloģiskās lauksaimniecības sektora vadītājs, vecākais eksperts, dzīvesvietu deklarējis Amatas novadā.

“Jaunā Vienotība”. Vidzemē ar 1.numuru Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere no Rīgas. Sarakstā ar 18.numuru Jānis Drengers, dzīvesvieta Pārgaujas novads, amats – "Quest Employment Ltd" klientu menedžeris, Northampton, Apvienotā Karaliste. Vēl var minēt Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Zariņu (24.), kurš norādījis, ka viņam īpašumā pieder zeme Pārgaujas novadā.

“Par Alternatīvu”. Vidzemē ar 1.numuru Juris Žuravļovs, A/S "Marika" direktors, dzīvo Rīgā. Sarakstā Jānis Ardavs (3.), pensionārs, dzīvo Cēsu novadā.

Politiskā partija "KPV.LV". Vidzemē ar 1.numuru Linda Liepiņa, SIA "Wok Rīga" valdes locekle, dzīvo Rīgā. Sarakstā Kristaps Kosītis (8.), SIA "Netnet" valdes loceklis, dzīvo Cēsu novadā; Andris Mikāls (26.), SIA "AGS" valdes loceklis, dzīvo Cēsu novadā.

Zaļo un zemnieku savienība. Vidzemes sarakstā ar 1.numuru pieteikts Ministru prezidents Māris Kučinskis, kura dzīvesvieta norādīta Strenču novadā. Sarakstā: Artis Rasmanis (6.), Saeimas deputāts, dzīvo Priekuļu novadā; Valters Dambe (8.) Saeimas deputāts, dzīvo Pārgaujas novadā; Māra Juzupa (16.), Priekuļu novada bijusī domes priekšsēdētāja; Mārtiņš Jarohovičs (25.), SIA “FRESH ONE AD” valdes loceklis, dzīvo Cēsu novadā.

http://news.lv/Druva/2018/09/12/musu-puses-kandidatu-netrukst

 

Trūkst skolotāju

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 13.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Latvijā visvairāk trūkst fizikas un angļu valodas skolotāju. Tieši šīs vakances vēl nav aizpildītas Vecpiebalgas vidusskolā, kur vasarā darbu pārtrauca vēl arī citu priekšmetu skolotāji. Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska "Druvai" pavēstīja, ka angļu valodas skolotāja vakanci mācību gada sākumā ir beidzot izdevies aizpildīt Amatas pamatskolā, bet ne Vecpiebalgā. Pārvaldes darbinieki iesaistījušies skolotāju meklēšanā, uzrunājot speciālistus un aicinot pievienoties Vecpiebalgas vidusskolai.

Savukārt Amatas novada pašvaldība, kuras pārziņā ir četras pamatskolas, divas pirmsskolas un vidusskola, lai atbalstītu un piesaistītu pedagogus, nolēmusi segt transporta izdevumus. Tas nozīmē, ka braucienu uz darbu un mājās ar uzņēmuma “CATA” transportu skolotājiem tagad apmaksā pašvaldība. Vasarā izglītības pārvalde apkopoja un prognozēja, kuros maršrutos un cik pedagogiem izsniedzamas bezmaksas brauciena kartes. Pēc pusgada pašvaldība saņems informāciju, kuros maršrutos un cik bieži tās izmantotas.

"Angļu valodas skolotāja, kuru nesen pieņēmām, brauks no Līgatnes," priecīgs, ka pedagogu saimē vakantā vieta ir aizpildījusies, bija Amatas pamatskolas jaunais direktors Valdis Nītiņš. "Redzēsim, kādi būs nākamie izaicinājumi. Skolotāju kolektīvā situācija var mainīties."

Mazajās lauku skolās daļai skolotāju var nodrošināt ļoti maz stundu. Lai varētu strādāt pilnu slodzi, daļa skolotāju kļuvuši par ceļojošiem pedagogiem. Taču ne visi spēj un grib braukāt no skolas uz skolu, lai, piemēram, pasniegtu fiziku, angļu valodu, mūziku. Skolas, kurām nepieciešami pedagoģijas profesionāļi, gatavas pat pielāgot stundu sarakstu atbilstoši atbraucēju iespējām. "Labi, ka pašvaldība nolēmusi skolotājiem maksāt transporta izdevumus," teic V. Nītiņš.

http://news.lv/Druva/2018/09/13/trukst-skolotaju

 

Kalnu svētku tradīcija

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 13.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Šis bija piektais gads, kad Līgatnē tika svinēti kalna svētki.

Līdz šim svinēts Rīgas kalnā, Skolas kalnā, Remdenkalnā un Pluču kalnā, tagad bija kārta Spriņģu kalnam. Svētki vēl nav svinēti visos Līgatnes kalnos, tradīcija tiks turpināta. Pašvaldības aģentūras “Kultūras un tūrisma centrs” darbiniece Daina Birne svētkus vērtē par skaistu un īpašu tradīciju: “Šiem pasākumiem gatavojamies laikus. Arī šogad aicinājām iedzīvotājus sameklēt fotogrāfijas, kurās redzama Spriņģu kalna vēsture, lai veidotu izstādi. Cilvēki ik gadu iesaistās, lai svētkus nosvinētu godam. Iedzīvotāji zina, ka tiks vārīts lielais katls ar zupu, cilvēki piedāvā pašaudzētus dārzeņus. Ikvienam patīk būt iesaistītam, dalīties arī ar idejām un padomiem. Un kopā izdodas radīt burvīgu noskaņu.

Pirms pieciem gadiem, kad šī ideja tika ierosināta, mēs nezinājām, kā viss izvērtīsies. Galvenā doma bija – nepieciešami svētki šaurākam cilvēku lokam, taču, lai izietu no mājām. Nezinājām, vai cilvēkiem šī ideja patiks, vai būs atsaucība. Pirmajā reizē, vakarā, kad viss jau bija it kā beidzies, saule rietēja, bet mūziķi turpināja spēlēt, cilvēki turpināja svinēt. Viss bija jauki un sirsnīgi. Novērojām arī, ka kopā pie viena galda pulcējās ģimenes vairākās paaudzēs. Pēc šiem pirmajiem kalnu svētkiem sapratām, ka būs turpinājums.”.

http://news.lv/Druva/2018/09/13/kalnu-svetku-tradicija

 

Pulcējas savos svētkos

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 13.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Spriņģu kalna svētkos skvērā pulcējās ap simts spriņģenieku. Lielākoties šai vietai piederīgie.

“Te nodzīvoju trīs gadus, īrēju istabu. Te īpaša aura, to nevar izstāstīt, jāpadzīvo, tad sapratīs. Tagad esmu no Remdēnkalna,” saka Andris Zārdiņš. Spriņģos atšķirībā no citiem Līgatnes kalniem ir tikai privātmājas. Lielākoties celtas pagājušā gadsimta 70., 80. gados. Te Zvaigžņu, Rītausmas, Gaismas, Saules, Mēness un Laimes ielas. “Dzīvoju vecāsmammas celtā mājā. Līgatnē katrs ir lepns par savu kalnu. Ieeju veikalā, ja atnācis kāds no cita kalna, viņam vienmēr paprasīs: “Ko tu te dari?” Atceros, jaunībā spriņģenieki bija nelaimīgākie, jo mājās nācās iet kapsētas kalnā,” pastāsta Liene Krīvena, bet mamma Svetlana, kura arī mūžu nodzīvojusi Spriņģu kalnā, piebilst, ka viņas paaudze to vienmēr saukusi par Slimnīcas kalnu. “Cits citu pazīstam, bet ikdienā pie kaimiņiem tāpat vien ciemos neejam. Kad mūsu Gaismas ielā ievilka centrālo ūdensvadu, tad mājā, kurai pieslēdza ūdeni, bija Ūdens balle, kaimiņi gāja skatīties,” pastāsta Svetlana. Liene pačukst, ka vietu, kurā spriņģenieki svin svētkus, vietējie sauc par Dzērājparku, jo te tuvu veikals, koku paēnā soliņš.

Arī skvēram sava vēsture. 50., 60. gados dārznieks Pēteris Straume te bija iecerējis rožu dārzu. Te iestādīti reti koki.

Svētku reizē pie galdiem raisās sarunas, krājas stāsti, piedzīvojumi. Spriņģenieki paši sniedz koncertu, godina vecāko iedzīvotāju Brigitu Kauliņu, pazīstamu audēju, kurai jau 92 gadi, un Veltu Kāpostu, kura te nodzīvojusi visu mūžu. Pēc spriņģenietes Dainas Birnes ierosinājuma top “Spriņģu kalna recepšu grāmata”.

“Te izauga bērni, aizvien brauc šurp uz savām vietām,” pastāsta Ineta Žagare. Viņa jau 15 gadus dzīvo Augšlīgatnē, bet Spriņģu kalnā no bērnības zina katru meža taciņu.

Atcerieties, kā vienmēr bērni pulcējās Vērmaņu mājās? Un kā izgāja ar pirmo uzcelto saliekamo somu māju? Kura saimniece cep visgardākos “Napoleonus”? Un visiem ir atbildes. Muzicē Gunita un Justs, visi dzied līdzi... Aldim Urtiņam ik uz soļa seko Arta. Kurš gan šo suni nepazīst? Viss kā jau pie savējiem.

http://news.lv/Druva/2018/09/13/pulcejas-savos-svetkos

 

Īsziņas

Datums: 14.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vidzemes tiesneši tiekas Cēsīs. Vidzemes rajona tiesas tiesneši savā pirmajā kopsapulcē šonedēļ pulcējās Cēsīs. Tika runāts par tiesu darbu un rezultātiem pēc reformas, tiesneši iepazinās ar nozares aktualitātēm.

*

Iepazīt industriālo mantojumu. Šodien Vidzemē sākas industriālā mantojuma dienu cikls, tas ilgs visu nedēļas nogali. Mūspuses novados piedāvā aplūkot Līgatnes papīrfabrikas strādnieka dzīvokli, Āraišu dzirnavas Drabešu pagastā, Vēveru dzirnavas Vecpiebalgas pagastā, Piebalgas porcelāna ražotni Inešu pagastā un Krīgaļu dzirnavas Nītaures pagastā. Projekts “Industriālais mantojums tūrisma attīstībai” tiek īstenot INTERREG Igaunijas - Latvijas programmā.

http://news.lv/Druva/2018/09/14/iszinas

 

Ainava mainās. Jāprot saglabāt un izmantot

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Gūstot gandarījumu par Piebalgas pauguriem, baltajiem lielceļiem, Vidzemes pašvaldību pārstāvji un interesenti Jaunpiebalgas “Jāņaskolā” satikās reģionālajā diskusijā “Dabas un kultūras mantojums sastopas ainavā”. To rīkoja Vidzemes plānošanas reģions.

“Kad daba un kultūras mantojums sastopas, tad ainava runā. Runā cilvēki, darbi, rodas stāsti par kara un miera laika ietekmēm, paradumu maiņām. Daba ainavā nesastingst kā fotogrāfijā. Tā ir dzīva, tā nepārtraukti mainās cilvēka darbības vai bezdarbības rezultātā,” sacīja diskusijas vadītāja, Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Jolanta Sausiņa.

Diskusijas gaitā tika runāts par ainavu kādreiz un tagad. Tās izjūtu un lepnumu, kā tas atspoguļojas dižo piebaldzēnu darbos, stāstīja Piebalgas muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule.

Vidzemes plānošanas reģions iesaistījies starptautiskā projektā “SWARE”. Tā gaitā izstrādāts rīcības plāns “Vienotais dabas un kultūras mantojums Vidzemē un Latvijā”. Tajā būtiskākais – kā uzlabot līdzsvaru starp dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un tā ilgtspējīga izmantošana. “Starp dabas un kultūras cilvēkiem nav sadarbības, netiek domāts ilgtermiņā, kopsakarībās,” atzina projekta “SWARE” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Lelde Ābele un uzsvēra, ka ainavas laika gaitā pazūd, tas notiek gan cilvēku rīcības, gan pasivitātes dēļ.

L. Ābele runāja arī par vērtību izpratni: “Ainava nav tikai telpa, kurā vienlaikus novērojam augstvērtīgus kultūras un dabas mantojumu pieminekļus. Ainavā vērtība ir katrs tās elements, tie iegūst tikai kopainā, kontekstā. Lai saglabātu ainavu vērtību, tās jākopj,” atgādināja L. Ābele.

Daudziem droši vien pārdomas raisīs, ka vērtība ir Piebalgas baltie lielceļi. “Var domāt racionāli un var sentimentāli. Var noasfaltēt, var atstāt, kā ir. Kas sabiedrībai svarīgi? Varbūt Piebalga ir novads, kur visvairāk balto lielceļu? Bet mēs laužam mašīnas, apkārt putekļi, un tas vairs nav sentimentāls skatījums. Ja ir skaidrs, ja ir vīzija, jābūt plānam, kurā pateikts, ko kurš dara,” pārdomāt rosināja L. Ābele.

Rīcības plāns “Vienotais dabas un kultūras mantojums Vidzemē un Latvijā” sniedz atbildes, kā panākt līdzsvaru starp dabas un kultūras resursu aizsargāšanu, vienlaikus nodrošinot sabiedrības piekļuvi.

“Izsenis latvieši kopuši zemi un darījuši to skaistu. Mūsu senčiem bijis svarīgi dzīvot ainaviskā vidē. Ir vispārzināmas vērtības, bet katrā novadā ir tādas, kuras zina tikai tie, kuri tās veidojuši un kopj. Prieks, ka mūsu darbu pārņem jaunā paaudze, tā veidos savu vidi un dos savu pienesumu,” sacīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents un uzsvēra, ka ainava mainās, bet tās saglabāšanā un veidošanā ikviens var darīt daudz. “Ainava ir viss, tā ir visur. Un viss taču atrodas mijiedarbībā, “ atgādināja H.Vents.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un plānošanas reģioniem rīkoja pasākumu “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”. Iedzīvotāji bija aicināti iesūtīt sev tuvu ainavu fotogrāfijas. Tika saņemti 928 attēli, visvairāk no Vidzemes novadiem – 333, no citiem reģioniem ap 200 no katra. Līdztekus iesūtītajām fotogrāfijām tika fiksētas arī pieteiktās ainavas, vākti atmiņu stāsti, senas fotogrāfijas. No iedzīvotājiem iegūtas 918 fotogrāfijas, kurās redzamas ainavas dažādos laikos. Daļa attēlu nonāks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tiks ieteikts Latvijas ainavas iekļaut Latvijas Kultūras kanonā. Tajā jau ir lauku viensēta.

Katrā reģionā tika izraudzīti desmit ainavu dārgumi. Latvijā pavisam to ir 50. “Svarīgi, ka tos noteica iedzīvotāji, ne tikai eksperti. Balsošanā piedalījās vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku, kuriem svarīgi, kāda ir Latvijas ainava,” sacīja Dace Laiva, “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā.

No senajām un šodienas fotogrāfijām izveidotas piecas izstādes. Katrā redzami viena reģiona dārgumi - fotoattēli gan no iedzīvotāju privātajiem krājumiem, gan Vidzemes muzeju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīviem, kā arī nozīmīgo ainavu fotogrāfijas, kas uzņemtas valsts jubilejas gadā.

Ar desmit Vidzemes ainavu dārgumiem var iepazīties Jāņaskolā. Tie ir – Alūksnes vēsturiskā centra ainava ar ezeru, parku un pili, Āraišu ezers un apkārtne, Burtnieku ezera ainava ar baznīcu un muižu centriem, Cēsu vecpilsēta ar viduslaiku pili un parku, Lejaslīgatnes ainava ar papīrfabrikas ciemu un Gaujas pārceltuvi, Salacas ieleja ar Mazsalacu un Skaņokalnu, Teiču purva ainava, Veclaicenes ainava, Vecpiebalgas pauguri, Vidzemes lauku sētas ainava un baltie lielceļi.

Pārgaujas, Līgatnes, Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadu pašvaldība saņēma ministrijas piemiņas veltes.

http://news.lv/Druva/2018/09/14/ainava-mainas-japrot-saglabat-un-izmantot

 

"Stirnu buks" tuvojas finišam

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 14.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas populārākajā taku skriešanas sacensību seriālā “Stirnu buks” aizvadīts sestais posms. Šoreiz skrējēji pulcējas Gaiziņkalnā, kopumā uz starta stājoties aptuveni trim tūkstošiem dalībnieku.

Sacensību ietvaros notiek arī skolu čempionāts, kurā ar labiem rezultātiem piedalās mūsu puses skrējēji, īpaši jāuzteic sporta kluba “Ašais” dalībnieki. Lai arī startēja tikai septiņi dalībnieki, kopvērtējumā viņi ir starp vadošajiem. Visstiprāko komandu konkurencē šajā posmā viņiem piektais rezultāts, bet ātrāko sporta klubu vērtējumā – trešie, palaižot priekšā tikai Siguldas Sporta skolu un sporta klubu “Lejasciems”.

Ātrāko skolēnu kopējā konkurencē otrajā vietā Ašais Artis Rožkalns, kurš mācās Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā, bet sestajā vietā viņa kluba biedrs Roberts Glazers no Cēsu Pilsētas vidusskolas. Roberts ir U16 grupas dalībnieks, kuram absolūtajā vērtējumā bija jācīnās ar U18 un U20 grupas dalībniekiem. Starp astoņiem ātrākajiem šajā posmā skolēnu čempionātā viņš ir vienīgais U16 grupas dalībnieks.

Starp ātrākajām skrējējām absolūtajā vērtējumā trešajā vieta Estere Volfa (Cēsu Valsts ģimnāzija/ Anželas Brices slēpošanas un velo braukšanas klubs).

Skolēnu čempionātā atsevišķās vecuma grupās uzrādīti šādi rezultāti: U12V grupā 127 dalībnieku konkurencē 10.vietā Roberts Cercins (Cēsu Pilsētas vidusskola/ Sporta klubs “Ašais”); U14V grupā 95 dalībnieku konkurencē trešais Ričards Špacs (Cēsu 2. pamatskola/ Sporta klubs “Ašais”); U14S grupā 95 dalībnieču konkurencē otrajā vietā Estere Volfa; U16V grupā uzvarēja R. Glazers, izcīnot jau kārtējo uzvaru; U16S grupā otrajā vietā Renāte Beļājeva (Stalbes vidusskola/ Sporta klubs “Ašais”); U18S grupā uzvarēja Daido Brūvere (Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija/ Cēsu Sporta skola); U20V grupā otrais A.Rožkalns.

Mūsu puses skrējējiem labi rezultāti arī citās distancēs. Skrējienā “Zaķis” vīru konkurencē VZ3 grupā otrais Andris Ronimoiss (Inov8 / OSveikals.lv / Rieksti), piektais - Kārlis Vīksne (SPB RUN/Asics), sestais - Agris Krūmiņš (Vecpiebalga); VZ2 grupā pārliecinoši uzvarēja Edijs Dzalbs (Inov8 I OSVeikals.lv Team).

Skrējienā “Stirnu buks” VB2 grupā 4.vietā Kristaps Magone (Attido/ SPB RUN/ Asics); VBJ grupā 4.vietā Niklāvs Eglītis (Jāņkalni); VB4 grupā 5.vietā Agris Spalviņš (Rauna); SB3 grupā 6.vietā Elita Zālīte (TRX Cēsis).

Garākajā distancē “Lūsis” VL3 grupā sestajā vietā Mārtiņš Niklass (TRX Cēsis).

Seriāla “Stirnu buks” pēdējais posms notiks 29.septembrī Līgatnē.

http://news.lv/Druva/2018/09/14/stirnu-buks-tuvojas-finisam 

 

Līgatnes kultūras namā Ainas Martinsones izstāde

Datums: 14.09.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Līdz 13. oktobrim Līgatnes kultūras namā skatāma mākslinieces Ainas Martinsones akvareļdarbu personālizstāde.

A. Martinsone savulaik Līgatnes papīrfabrikā bija produkcijas noformētāja. Vairāk nekā 10 gadu viņas zīmējumi rotāja skolas burtnīcas, zīmēšanas blokus, vēstuļu papīrus, aploksnes un citus papīra izstrādājumus. Amizantus karikatūrzīmējumus un svinīgus sveicienus regulāri varēja sastapt arī fabrikas laikrakstā Līgatnes papīrnieks. Tomēr viņas lielā aizraušanās ir akvareļi. Vērojot izstādi, skatītāji varēs apreibt no ziedu smaržām, sajust zeltaino rudeni un saplūst ar dabas veidotajām kompozīcijām.

http://news.lv/Auseklis/2018/09/14/ligatnes-kulturas-nama-ainas-martinsones-izstade

 

Izstaigāt un atklāt no jauna

Autors: Baiba Vanaga

Datums: 14.09.2018

Izdevums: Žurnāls Sestdiena

Rubrika: Priekšā

Atzīmējot Gaujas Nacionālā parka 45 gadu jubileju, 15. un 16. septembrī pirmo reizi notiks Ceļotāju dienas, ko rīko Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar pašvaldībām un uzņēmumiem. Pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks atgādina, ka daba mainās, tāpēc cilvēks, dodoties tajā, vienmēr ir mūžīgā atklājuma priekšā

Gaujas Nacionālajam parkam 45 gadi nozīmē daudz vai maz?

Tas ir tāpat kā cilvēka mūžs. Mēs jau spējam visu mērīt tikai pret savu mūžu. Ja saka, ka simt gadu, kas tika atzīmēti Morica salai, vai 95 gadi – kā Slīteres Nacionālajam parkam – ir daudz, tad liekas, ka 45 ir tāds solīds vecums. Gaujas Nacionālajam parkam šie 45 gadi ir ļoti bagāti, tāpēc tas nospiedums mūsu un tautas atmiņā ir tiešām līdzvērtīgs citiem 100 gadiem.

Kā jūs pats atzīmēsiet parka dzimšanas dienu? Ko jubileja nozīmē tā darbiniekiem?

Man gribas priecāties un arī apsveikt cilvēkus, novērtēt izdarīto, neaprakt ikdienas steigā to, kas ir patiešām jāpasaka un jānovērtē. Protams, būs jubilejas konference, dažādi pasākumi par godu jubilejai, bet parka darbiniekiem tā nozīmē gatavošanos un darbu. Gaujas Nacionālā parka cilvēkiem, kas ilgstoši strādājuši parkā, ir sajūta, ka tā ir mūsu veidota teritorija, mūsu lolots nacionālais parks. Jubilejas atzīmēšana ir tik liela, cik lielu darbinieki to uztaisa. Jaunas kartes, albumi, aktivitātes ir cilvēku entuziasms, atbildība un sirdsdarbs.

Šoreiz dzimšanas dienas ietvaros notiks Ceļotāju dienas. Kas tur būs?

Ceļotāju dienas ir par parka apceļošanu un iepazīšanu. Šajās dienās uz dažādām parka vietām tiek organizētas ekskursijas, daudzas no tām ir bez maksas. Vairākas vadīs cilvēki, kuri ikdienā ekskursijas nevada, – tie būs gan dažādi vadītāji, gan eksperti, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar kaut ko citu.

Viens no galvenajiem Gaujas Nacionālā parka objektiem ir Līgatnes dabas takas, un šajās dienās ieejas maksa tur būs ar 50% atlaidi, bet 16. septembrī notiks Lāču bērnu rīts, kas būs bezmaksas pasākums. Īpašs notikums vēl būs 15. septembrī plkst. 19 – Saulrieta pārgājiens. Notiks arī pārgājieni Amatas takā no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim, Cīrulīšu dabas takās pie Cēsīm. Vēl gribētos izcelt īpašu objektu, ko parkā apskatīt, tās ir Āraišu vējdzirnavas, kas atklātas šogad. Vējdzirnavās ir restaurētas visas senās iekārtas un tās atkal ir iegrieztas.

Ko pats ieteiktu aplūkot Gaujas Nacionālajā parkā, kas joprojām tur ir pārsteidzoši skaists?

Visi brauc skatīties dzeltenās lapas rudenī, jo Gaujas ieleja, kas arī ir Nacionālā parka nopelns, nav izcirsta un apbūvēta. Tas patiešām ir ekskluzīvi, jo daudz kur tomēr pasaulē šādas vietas nav. Varētu teikt, ka Gaujas ieleja, tāpat kā jūrmala, ir ar līdzīgu zemes vērtību, cilvēkiem piemīt līdzīga vēlme tur dzīvot un būvēt. Bet Nacionālā parka nopelns dažādos laikos ir tas, ka tur ir palicis vecais lapu koku mežs, un tikai tāpēc ir šis Siguldas rudens. Pretējā gadījumā, ja nebūtu seno lapu koku, nebūtu ne to krāsu, ne tik reljefainas lapotnes. Ja tur būtu kādas mežu monokultūras sastādītas vai arī plaši izcirtumi, skats nudien nebūtu ne tuvu tāds.

Noteikti ieteiktu izbaudīt Gaujas augstos smilšakmens krastus, bet no man pašam tuvām, skaistām vietām gribētu izcelt Sietiņiezi. Tas ir pie Valmieras. Tur ir brīnišķīga taku infrastruktūra, bet pats iezis ir monumentāls, balts un skaists. Savukārt tepat Siguldas apkārtnē ir šaurās gravas ar samērā viegli pieejamām mežonīgām, dabiski skaistām vietām.

Vai parkā joprojām tiek veidotas arī jaunas takas?

Taku ir milzum daudz, mēs necenšamies īpaši veidot jaunas. Mums stratēģija ir tāda – jau pašreizējās takas padarīt lieliskākas, dažādot tās. Varbūt ne vienmēr labiekārtot, bet padarīt daudzveidīgākas un interesantākas gan informatīvi, gan skatāmi.

Parku apmeklē cilvēki, bet kam vēl tas ir domāts?

Nacionālo parku vērtība, par ko mēs, cilvēki, bieži nemaz neaizdomājamies, ir pašas dabas radītais skaistums. Lai būtu pievilcība, ir vajadzīga dabas daudzveidība, kas arī ir tā atslēga, ko cilvēks īsti nevar radīt. To nevar ne ar ko aizstāt vai radīt par lielu naudu. Mēs nevaram radīt to, ko rada daba, kas to dara par velti. Tiklīdz nav šī līdzsvara, tiklīdz tas tiek pārlauzts ar pārspīlētām tehniskām lietām, pārspīlētu infrastruktūru, pārspīlētu labiekārtojumu, bieži vien zūd pats galvenais – pamatsajūta, ka tu esi dabā, tuvu tai, ka tu no turienes nāc. Cilvēki nevar noliegt – ja nav šīs saskares ar dabisko, sākas dažādas problēmas, piemēram, cilvēki nejūtas īsti veseli, cieš gan garīgi, gan fiziski. Es to saistu ar atsvešināšanos no dabas, ar cilvēka slēpšanos aiz arvien augstākas komforta sienas. Nacionālais parks ir dabas un cilvēka vispatīkamākā saskarsmes vieta. Tur ir kaut kas cilvēka roku skarts, bet vienlaikus saglabājusies dabas daudzveidība.

Taču Nacionālajā parkā ir arī rezervāta zona, kurā nedrīkst darīt neko un kur īpaši neviens neiet. Tā ir dabai. Tie ir dabas etaloni, kas tiek saglabāti tādi, kādi ir.

http://news.lv/Zurnals_Sestdiena/2018/09/14/izstaigat-un-atklat-no-jauna

 

2018-09-28
Laika ziņas
Aptaujas