Jaunumi
Vārdi? Mana izvēle!

Vārdi? Mana izvēle!
Kuršu vikingi reiz ir teikuši:
-Vārdi? Tie izgaist kā dūmi no aizpērnā ugunskura...
-Nē, vārds ir stiprāks par koku, par akmeni, pat par tevi pašu!
-Par mani pašu?
-Jā! Koks sapūst, akmens sabirst, tava miesa pārvēršas trūdos, bet vārds paliek pasacīts! Tā ir tava bulta ,kas pāršķel laiku!
Vārdā slēpjas liels un aizrautīgs spēks.
     Manā prātā rosās kāds jautājums-kur tad īsti rodas vārdā pateiktais spēks? Tas paliek aiz mums katra kā nepamanāms sekotājs, kas savas pēdas atstāj dažādi! Tas var aizkustināt vai tieši pretēji - apbēdināt. Ar vārda spēku mēs varam uzburt gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas, varam mierināt, aizstāvēt savu viedokli , parādīt sevi no labākās puses!
Vārdam nav ne garuma , ne platuma ,nav noteiktu robežu-ja vien pats neesi uzcēlis sev šo robežas mūri.
      Vārdu spēks ir kā dārgums, un tauta mēdz teikt, ka dārgumi slēpjas zem zemes...
Ikviens sīkums pauž konkrētu iemeslu, kāpēc tas atrodas tavā priekšā... Drupata uz galda nav mistisks atgādinājums par šā rīta brokastīm. Tā tur atrodas tāpēc, ka tu esi izvēlējies to nenoslaucīt. Izņēmumu nav.
Dzīve neprasa, lai tu būtu konsekvents, cietsirdīgs, pacietīgs, izpalīdzīgs, dusmīgs, saprātīgs, neapdomīgs, mīlošs, pārsteidzīgs, brīvs no aizspriedumiem, neirotisks, rūpīgs, nelokāms, iecietīgs, izšķērdīgs, bagāts, vesels, alkatīgs, skaists, slinks, uzticības vērts, muļķīgs, līdzjūtīgs, nomākts, strādīgs, ietekmīgs, saprotošs, untumains, gudrs, savtīgs, laipns vai ziedoties spējīgs.
Taču dzīve prasa, lai tu izjustu, ko nozīmē izvēlēties.
Ar katru savas dzīves pavērsienu, ar katru lēmumu tu kļūsti par radītāju visiem saviem „es”.
Iedomājies, ka tu godīgi, patiešām no sirds gribi izprast, kas tu esi, no kurienes esi radies un kāpēc atrodies šeit. Iedomājies, ka vēlies neapstāties, pirms to neizzināsi. Vai tu spēj iedomāties, ka varētu arī neizdibināt? 
Svarīgākais iemesls, kāpēc tu negūsti atbildes, ir tas, ka tu neesi uzdevis jautājumus.
Visu, kas notiek tev apkārt, tu esi izvēlējies pats. Katrai tavai izvēlei ir iemesls. Vadi savu dzīvi ar to, ko tu zini vislabāk, un tu atklāsi nelielu daļiņu no atbildēm uz saviem „Kāpēc”.
Kuru vainot vai slavēt, ja ne pašam sevi?
Kurš spēj jebkurā brīdī, kad vien vēlas, visu mainīt, ja ne tu pats?
Tas vienīgais pienākums visos tavos mūžos ir būt patiesam pret sevi.
Tici, ka tu zini visas atbildes, un tu zināsi visas atbildes. Tici, ka tu esi meistars un tu būsi. Dažkārt ir labāk noklusēt, ko zini. Iekšējā gaisma ir ātrāka nekā ārējā, paņemsim to lēnām, soli pa solim.
 
2010.gada 27.martā ar šo publisko runu es devos uz Franču liceju Rīgā, kur notika publiskās runas konkurss „Vārdi ir pielādētas pistoles”(Ž.P.Sartrs.).
Pirms tam nācās vēl pacīnīties, lai tur nonāktu. Jāatzīst, katram manam konkurentam bija tāda vēlme, protams, arī ieskaitot mani! Sākumā bija jāiztur klases atlase, kurā kā labākie tika atzīti vēl divi mani klasesbiedri, un tad jau pienāca visas Līgatnes novada vidusskolas konkurss. Jāatzīst, ka uztraukums bija daudz lielāks nekā Franču licejā Valsts konkursā, bet tas jau piederas pie lietas... 
Konkursā piedalījās vairāk nekā 350 skolēnu, kuri bija sabraukuši no daudzām Latvijas skolām! Žūrija bija ļoti saprotoša, iejūtīga, bet barga, jo vajadzēja parādīt , ka proti ne tikai skaisti, emocionāli uzstāties, ievērojot visus daudzos publiskās runas kritērijus, saistot klausītāju uzmanību, bet arī brīvi atbildēt uz jautājumiem. Tas jau man izdevās labi!
Skolēni jauktās valodu grupās dažādos vecumos (no 8. līdz 12.klasei)bija sadalīti pa vairākām klašu telpām. Manā grupā bija 14 konkurenti. Jāatzīst, ka visas runas bija ļoti labas, tāpēc pieļauju, ka bija grūti vērtēt katru no mums, jo pirmā vieta katrā valodā bija tikai viena! Daudzi skolēni runāja arī angļu, krievu un franču valodā, bet reti- itāļu valodā. 
Man veicās labi, tika dzirdētas atsauksmes no žūrijas par manu runu. Rezultātu paziņošana katrā grupā bija jauks brīdis - tika pasniegtas simpātiju balvas, pateicības, ko arī es ieguvu. Vēl nelielas balvas, kā noprotams, tika pasniegtas pieciem labākajiem, tajā skaitā arī biju es! Tas bija gandarījums un bija redzami darba augļi! Protams, ļoti vērtīga arī iegūtā pieredze!
Vēlos pateikties Līgatnes novada vidusskolas pedagogiem ,kas veltīja savu brīvo laiku, lai paklausītos manu sagatavoto runu un dotu kādus padomus vai ieteikumus! Pateicos arī saviem klasesbiedriem un ģimenei par sniegto atbalstu, jo bez tā nu ne kā!
 Tā bija jauka un pieredzes bagāta sestdiena man kā 9. klases skolniecei. Tika iegūti arī jauni draugi no citām Latvijas skolām. Ja man būtu iespēja ko mainīt savā runā, tad nepārveidotu neko, jo frāzes, žesti, intonācija runātajā tekstā bija dabīgi, nāca no sirds un tas bija viens no galvenajiem uzdevumiem man pašai!
 
Līgatnes novada vidusskolas
9.b klases skolniece
Ieva Zariņa
2010-04-14
Laika ziņas
Aptaujas