________________________________________________________________________________________________________________________________

_________________________________________________________________________________________________________________________________

25.08.2010

LVM plāno sertificētu koksni sākt piedāvāt nākamgad

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) sertificētu koksni plāno atsākt piedāvāt nākamā gada pirmajā pusgadā, apliecināja LVM valdes loceklis Arnis Melnis.

"Patlaban vēlamies iegūt gan FSC, gan PEFC sertifikātu. Ir grūti prognozēt, kurš no tiem būs pirmais, taču sertificētu koksni plānojam piedāvāt," atzina LVM preses pārstāvis Ainārs Sedlenieks.

Jau ziņots, ka vakar LVM, Meža īpašnieku biedrība un Kokrūpniecības federācija parakstīja saprašanās memorandu par nepieciešamību atgūt FSC sertifikāciju valsts mežos iegūtajiem kokmateriāliem, kā arī iegūt PEFC sertifikātu.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Jānis Birģelis biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka PEFC sistēma Eiropā ir izplatītāka, nodrošinot sertifikāciju 225 miljoniem hektāru meža platību, kamēr pēc FSC sistēmas sertificēti 133 miljoni hektāru mežu.

LVM zaudēja FSC sertifikātu 15.jūlijā pēc tam, kad "SmartWood" auditori norādīja, ka tā struktūrvienība "LVM mežs" īsteno zemsedzi un augsni degradējošas mežsaimniecības operācijas. Daudzviet konstatēti būtiski zemsedzes bojājumi. Cirsmu izstrādei un kokmateriālu transportam konstatētas atkāpes no tehnoloģiskajiem koridoriem.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss iepriekš uzsvēra, ka LVM jāatgūst FSC sertifikāts, pretējā gadījumā Latvijas kokrūpnieki var zaudēt klientus.

LVM jau atzinis, ka plāno veikt sarunas, lai atgūtu FSC sertifikātu valsts mežos iegūtajai koksnei.

LVM 2009.gada apgrozījums bija 156 miljoni latu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2008.gadā, tāpat uzņēmums pērn nopelnījis 33,2 miljonus latu, kas ir par 36% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina auditētie rezultāti. LVM valdījumā atrodas 1,37 miljoni hektāru valsts mežu.

Pērn mežs atjaunots 11 720 hektāru platībā, savukārt jaunaudžu kopšana veikta 20 012 hektāru platībā. Ekspluatācijā nodoti 376 kilometri meža ceļu, kas iekļauti uzņēmuma bilancē un kuru būvniecībā investēti 10,6 miljoni latu. Būvniecības procesā atrodas objekti ar kopējo garumu 395 kilometri.

LVM īsteno meža īpašnieka funkcijas valsts mežu apsaimniekošanā un aizsardzībā. LVM pamatuzdevums ir sniegt īpašniekam un sabiedrībai lielāko vērtību, ko var radīt ilgtspējīga meža īpašuma apsaimniekošana. 100% LVM akciju pieder valstij, to turētāja ir Zemkopības ministrija.

Biznesa žurnāla "Kapitāls", "IBS Prudentia" un "NASDAQ OMX Riga" 2009.gada pētījumā "101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums" LVM ar uzņēmuma vērtību 403 miljoni latu ierindojas 3.vietā.

_________________________________________________________________________________________________________________________________

19.08.2010.

Valsts prezidents izsludina mikrouzņēmumu nodokļu paketi

Valsts prezidents Valdis Zatlers oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludinājis mikrouzņēmumu nodokļu paketi, kas paredz vienotu mikrouzņēmumu nodokļa likmi - 9% no apgrozījuma jeb saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Mikrouzņēmumu nodokļu paketi Saeima pieņēma 9.augustā.

Likums paredz, ka mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura ir izvēlējusies maksāt mikrouzņēmuma nodokli un atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena, likumā paredzētās normas attiecināmas gan uz individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību, citu fizisku personu, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, gan arī uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, ja to dibinātāji un dalībnieki ir fiziskas personas, apgrozījums gada laikā nepārsniedz 70 000 latu un darbinieku skaits ir ne vairāk kā pieci cilvēki jebkurā brīdī gada laikā.

Mikrouzņēmuma nodokļa likme noteiktā apgrozījuma - 70 000 latu - pārsnieguma daļai būs 30%. Savukārt, ja mikrouzņēmuma darbinieku ienākumi pārsniegs noteikto robežu - 500 latus mēnesī, papildu noteiktajai mikrouzņēmuma nodokļa likmei piemēros palielinātu mikrouzņēmuma nodokļa likmi 50% apmērā.

Likums paredz vienotu mikrouzņēmumu nodokļa likmi - 9% no apgrozījuma jeb mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu paredzēts maksāt četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu.

Nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem. Ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm, tad tas ietver arī mikrouzņēmuma uzņēmuma ienākuma nodokli. Tāpat šis nodoklis ietver mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Mikrouzņēmuma statusu varēs iegūt, ja uzņēmums rakstveidā būs vienojies ar visiem uzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu. Šāda uzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs atkarīgas no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Šīm iemaksām tiks novirzīti 65% no nomaksātā nodokļa.

Saeimas atbalstītie priekšlikumi sakārto mikrouzņēmuma darbinieku sociālās garantijas, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājoša uzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad iegūts darbinieka statuss. Darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks aprēķinātas proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam un to faktiskajiem ienākumiem.

Lai piemērotu nodokļu likumdošanu mikrouzņēmumu darbībai, Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, paredzot attiecīgus atbrīvojumus no vispārējās kārtības.

Lai izvērtētu likuma praktisko īstenošanu, it īpaši likuma piemērošanu attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.oktobrim Saeimā būs jāiesniedz attiecīgs ziņojums.

Par Saeimas pieņemto mikrouzņēmuma nodokļu paketi gandarījumu pauž Mikrouzņēmumu atbalsta programmas iniciators un līdzautors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis, juridiskais direktors Jānis Endziņš, kurš biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja, ka mikrouzņēmuma nodokļa pakete ir liels atvieglojums Latvijas mazajiem uzņēmējiem, kā arī bezdarbniekiem, kas apsver iespēju izveidot nelielu uzņēmumu.

Endziņš prognozē, ka fiksētā mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana būtiski veicinās mazo uzņēmējdarbību.

Latvijā ir vairāk nekā 30 000 uzņēmumu, kuru apgrozījums nepārsniedz 70 000 latu un kuros tiek nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki.

_________________________________________________________________________________________________________________________________

21.07.2010.

Precizēti nosacījumi aizdevumu piešķiršanai komersantu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmā

Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai, lai veicinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas īstenotās komersantu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas veiksmīgāku izpildi un finansējuma novirzīšanu komersantu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

Noteikumu grozījumos ir paredzēs, ka apgrozāmo līdzekļu aizdevumus komersantiem arī turpmāk varēs sniegt darbībām, kas ir saistītas ar jauna komersanta izveidi, esoša komersanta paplašināšanu, esoša komersanta produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu. Savukārt, apgrozāmos līdzekļus nepiešķirs un komersants tos nedrīkstēs izmantot esošo kredītsaistību pilnīgai vai daļējai segšanai, kā arī kredītprocentu atmaksai.
 

Grozījumos paredzēts palielināt apstrādes rūpniecības nozares aizdevumu finansēšanu, kura ir viena no prioritārajām atbalstāmajām tautsaimniecības nozarēm. Paredzēts, ka ar šī gada 1.augustu tiks pārtraukta pieteikumu pieņemšana aizdevumiem elektroenerģijas un siltumapgādes nozarē, kur līdz šim ir bijis lielākais aizdevumu apjoms. Šajā nozarē aizdevumi tiks piešķirti tikai tādu projektu īstenošanai, kas tiek līdzfinansēti no Kohēzijas fonda finansējuma.

Lai sekmētu atbalsta programmas īstenošanu un veicinātu komersantu konkurētspēju, tiek palielināta vienam komersantam sniegtā kopējā aizdevuma summa no 6 milj. latu līdz 7,5 milj. latu, ļaujot komersantam aizņemties maksimālo summu gan apgrozāmo līdzekļu (2,5 milj. latu apmērā), gan investīciju (5 milj. latu apmērā) aizdevumos.

Vienlaikus, tiek samazināta minimālās aizdevuma summas robeža apgrozāmo līdzekļu aizdevumam uz 100000 latu un investīciju aizdevumam uz 200000 latu.

Līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā tiks arī atcelts ierobežojums sniegt aizdevumu komersantiem, kas jaunāki par 3 gadiem.

Grozījumi noteikumos uzlabos programmas īstenošanu, tās ietvaros pieejamā finansējuma apguvi un veicinās aizdevuma saņēmēju konkurētspēju.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.164 "Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai” var iepazīties MK interneta mājaslapā

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40184054&mode=mk&date=2010-07-20 .

Par programmas apguvi:

Līdz šī gada jūlija sākumam Latvijas Hipotēku un zemes banka programmas ietvaros it noslēgusi 25 līgumus gandrīz 20 milj. latu apmērā, no kuriem vairāk kā 15 milj. latu ir izsniegti komersantiem. Pašlaik 3 līgumi par gandrīz 11 milj. latiem atrodas līgumu slēgšanas procesā. Savukārt, izskatīti tiek vēl 25 aizdevumu pieteikumi gandrīz 33 milj. latu apmērā.

Programmas ietvaros kopējais komersantiem pieejamais finansējums ir 58,5 milj. latu, tai skaitā 43,3 milj. latu liels ERAF un valsts līdzfinansējums un 15,2 milj. latu liels Latvijas Hipotēku un zemes bankas finansējums.

Aizdevumi komersantiem šajā programmā tiek izsniegti kopš 2009.gada marta un aizdevumu izsniegšanas termiņš ir līdz 2013.gada 31.decembrim.

09.07.2010.

Aicina pieteikt dalību izstādei "Ražots Latvijā 2010"

Latvijas uzņēmumi aicināti pieteikt dalību otrajā izstādē "Ražots Latvijā 2010", kas norisināsies no šā gada 25.novembra līdz 28.novembrim, informēja izstādes organizatora SIA "Kelle Expo" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmā izstāde "Ražots Latvijā 2010" norisinājās šā gada pavasarī. Pozitīvo atsauksmju dēļ "Kelle Expo" nolēmis šogad rīkot otru izstādi.

Izstādes organizatori stāsta, ka "Rašots Latvijā 2010" ideja ir nemainīga - pulcēt vienuviet dažādu nozaru Latvijas ražotājus un pakalpojumu sniedzējus. Rudens izstādē uzmanības centrā būs Latvijas ražotājs, neatkarīgi no tā lieluma, nozīmības vai popularitātes.

Jau ziņots, ka izstāde-gadatirgus "Ražots Latvijā 2010" notika no šā gada 25.marta līdz 27.martam Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā. Izstādē piedalījās apmēram 300 dažādi uzņēmumi.

SIA "Kelle Expo" valdes loceklis Erlens Kelle pauda pārliecību, ka šī izstāde kļūs par tradīciju un atkārtosies katru gadu.

Izstādē "Ražots Latvijā 2010" piedalījās tādi Latvijā pazīstami uzņēmumi kā SIA "Vidrižu Atvari", SIA "Milda KM", SIA "Madara Cosmetics", SIA "Rozula", AS "Smiltenes piens", SIA "Saldus pārtikas kombināts", AS "Ķīmiskā rūpnīca "Spodrība"", AS "Cēsu alus", SIA "Grandeg Sale Service", AS "Jelgavas gaļas kombināts", AS "Aldaris", SIA "Pure Food", AS "Latvijas Valsts meži", SIA "Stendera ziepju fabrika", SIA "Daiļrade RC", SIA "Dienas grāmata", Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un daudzi citi uzņēmumi.

11.06.2010.

Darba prakses vadītājs varēs vienlaicīgi apmācīt piecus jauniešus-bezdarbniekus

Lai sekmīgi sniegtu jauniešiem bezdarbniekiem pirmo darba pieredzi pie darba devēja, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu darba prakses vadītājs vienlaikus varēs apmācīt ne vairāk kā piecus jauniešus, saņemot par to arī atlīdzību, informēja Labklājības ministrijā.

Minētā atlīdzība par ieguldīto darbu būs proporcionāla apmācāmo jauniešu skaitam. Ja darba prakses vadītājs apmācīs piecus praktikantus, viņš varēs saņemt atlīdzības dotāciju 50% apmērā no minimālās darba algas jeb 90 latus. Ja apmācīs mazāku praktikantu skaitu, tad dotāciju piešķirs proporcionāli apmācāmo skaitam, proti, par katru praktikantu vienu piekto daļu no dotācijas apmēra.

Kopumā ar ESF atbalstu praksēs pie darba devēja līdz 2013.gada 30.jūnijam varēs iesaistīties apmēram 1200 jauniešu.

To paredz šodien valdībā akceptētie Labklājības ministrijas veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ESF aktivitāti "Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū".

LM, pārskatot aktīvo nodarbinātības pasākumu "Kompleksie atbalsta pasākumi" saturu, to papildināja ar jaunu aktivitāti - jauniešu darba prakse, kas dos iespēju jauniešiem iegūt pirmās darba iemaņas.

Iesaistīties pasākumā varēs bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību, bet pēc izglītības pabeigšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai arī līdz dalībai pasākumā bija nodarbināti līdz sešiem mēnešiem.

Praktizēties pie darba devēja varēs no sešiem līdz 12 mēnešiem, katru mēnesi saņemot stipendiju 120 latu apmērā.

Pieteikties pasākumam varēs Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vairāk informācijas savlaicīgi būs pieejama NVA mājaslapā "www.nva.gov.lv".

Kompleksajos atbalsta pasākumos līdz šim tika paredzētas tādas aktivitātes kā individuālās speciālistu, grupu un karjeras plānošanas konsultācijas, darba prasmju attīstība darba vadītāja uzraudzībā, pasākumi personām atkarības problēmu risināšanai, darba terapija elementāro darba prasmju atjaunošanai vai apguvei, praktiska apmācība darba vietā 40 stundas nedēļā, pavadoņa, asistenta un surdotulka pakalpojumu nodrošināšana personām, kurām noteikta invaliditāte. Tomēr, izvērtējot šā brīža situāciju nodarbinātībā, minētās aktivitātes tiks aizstātas ar jaunajām iniciatīvām.

11.06.2010.

Ēnu ekonomikas mazināšanai piedāvās būtiskus labumus legāli strādājošajiem

Cīņai ar ēnu ekonomiku tiks piedāvāti būtiski labumi legāli strādājošajiem uzņēmumiem, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais pasākumu plāns.

Kā šodien žurnālistiem uzsvēra FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, tiks ieviests princips - legālā ekonomika ir izdevīgāka un šie uzņēmēji saņem labāku attieksmi no valsts.

Tā, piemēram, tiks veidots īpašs "baltais saraksts", kurā iekļautajiem uzņēmumiem būs priekšrocības valsts pasūtījumu saņemšanā, atvieglota piekļuva Eiropas Savienības fondiem, kā arī tie saskarsies ar mazākām kontrolēm no valsts puses un saņems vienkāršotas administratīvās prasības. Lai iekļūtu sarakstā, uzņēmumam būs jāpierāda, ka tas strādājis legāli, kā arī jāpiekrīt informācijas publiskošanai par sevi.

Tiks piedāvāta arī muitas procedūru atvieglošana atbilstoši uzņēmuma uzticamības pakāpei.

Tāpat plānoti vienreizēji pasākumi - soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana tiem uzņēmējiem, kas līdz noteiktam brīdim maksā nodokļu pamatparādu. Plānota arī nokavējuma naudas atcelšana uz laiku gadījumos, kad tiek pagarināts nodokļa samaksas termiņš vai nodokļu samaksa tiek sadalīta daļās.

Plāns paredz arī sākumdeklarēšanās ieviešanu reizē ar nodokļu parāda amnestiju. Uzņēmējiem tiks piedāvāta iespēja legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli. Tāpat piedāvāta soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana, ja tiek samaksāts pamatparāds.

Bičevskis aģentūrai LETA gan atzina, ka sākumdeklarēšanās principa ieviešana lielā mērā būs atkarīga no politiķu izšķiršanās. FM savus priekšlikumus virzīs uz valdību, tomēr esot skaidrs, ka konkrētus lēmums pieņems jau jaunā Saeima. Tāpēc varot prognozēt, ka reāli šīs normas spēkā varētu stāties tikai no 2012.gada.

Vēl viens virziens ēnu ekonomikas mazināšanai būs kontrolējošo iestāžu kapacitātes palielināšana, piešķirot tām papildu tiesības, dodot pieeju papildu informācijai, optimizējot funkcijas, kā arī piešķirot papildu finansējumu. Nonākot pie konkrētiem lēmumiem, papildu līdzekļi tiks novirzīti Valsts ieņēmumu dienestam, solīja Bičevskis.

Plānots padarīt arī efektīvākas sankcijas no valsts puses, piemēram, ieviešot atbilstošākus sodus konkrētiem pārkāpumiem, kā arī nodrošināt vienveidīgāku sodu piemērošanu. Iecerēta arī licenču un atļauju atņemšana, saimnieciskās darbības apturēšana nopietnu pārkāpumu gadījumos.

Vienlaikus plānots padarīt efektīvāku nodokļu sistēmu, pārnest nodokļu slogu uz tām jomām, kurās ir zemāks izvairīšanās risks, mazināt atvieglojumu un izņēmumu skaitu, kā arī atcelt atsevišķas pārmērīgas prasības. Plānotas arī maksāšanas kārtību izmaiņas, piemēram, ieviest reverso pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu metāllūžņiem, vai arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību laimestiem.

Plāns paredz arī pastiprinātu komunikāciju - pozitīvo, negatīvo piemēru publiskošana, kā arī sabiedrības informēšanu par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu.

Iecerēts, ka plāns ar vairāk nekā 60 pasākumiem 17.jūnijā tiks nodots saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē. Tajā būs konkrēti uzdevumi un laika termiņi ministrijām nepieciešamo darbu veikšanai.

Kā uzsvēra Bičevskis, īstenojot pasākumus, FM cer, ka izdosies nodrošināt tādus papildu nodokļu ieņēmumu apjomus, lai varētu izvairīties no nodokļu sloga palielināšanas. Plānotie papildu nodokļu ieņēmumi patlaban tiek lēsti 3%-5% no iekšzemes kopprodukta.

FM pašlaik gan atturas nosaukt konkrētas aplēses par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijas ekonomikā. Bičevskis vien norādīja, ka pelēkā ekonomika esot lielāka par 10%, bet, cik daudz lielāka, viņš nevarot definēt jo publiskajā telpā esot pārāk daudz spekulāciju ap šo jautājumu. Pēc viņa domām, patiesībai neatbilst arī iepriekš publiski izteiktie pieņēmumi, ka ēnu ekonomika veido pat otru valsts budžetu.

25.05.2010.

Rosina samazināt nodokļu slogu saimnieciskā darba veicējiem

Individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru saimnieciskās darbības apgrozījums iepriekšējā gadā nepārsniedz 200 000 latus, būs iespēja kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem un maksāt nodokli 15% apmērā.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu komisijā šodien konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un Gada pārskatu likumā.

Izmaiņas likumos paredz, ka saimnieciskā darba veicēji varēs izvēlēties, vai reģistrēties kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem piemēro nodokļa 15% likmi, vai arī tāpat kā līdz šim par saviem ieņēmumiem maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 26% apmērā.

Šo iespēju varēs izmantot arī zemnieki, kuri saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Uzņēmējiem, kuri pārreģistrēsies par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz saimnieciskās darbības gada pārskats.

"Šīs izmaiņas būtiski samazinās nodokļu slogu gan zemniekiem un zvejniekiem, gan arī individuālajiem uzņēmējiem un ļaus ietaupīto naudu izmantot saimnieciskās darbības turpmākajai attīstībai," uzsvēra Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL).

Grozījumi izstrādāti, lai novērstu situāciju, kad par vienādu saimnieciskās darbības veidu, piemēram, lauksaimniecības produktu ražošanu, patlaban tiek piemērotas būtiski atšķirīgas nodokļu likmes, norāda likumprojektu autori.

Budžeta un finanšu komisija lūgs Saeimu grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un Gada pārskatu likumā atzīt par steidzamiem un plānots, ka galīgajā lasījumā Saeima tos skatīs 10.jūnijā.

20.05.2010.

Būtiski grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas.

Turpmāk, lai varētu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, uzņēmumam saviem darbiniekiem būs jāmaksā vismaz 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.

Uzņēmuma darbinieku vidējie ienākumi nedrīkstēs būt zemāki par valstī noteikto minimālo darba algu. Šādi grozījumi izstrādāti, lai novērstu algu maksāšanu aploksnēs, izvairoties no nodokļu maksāšanas.

Iepirkumu procedūrās būs ļauts piedalīties pretendentiem, kuriem nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi būs ne vairāk kā 100 latu apmērā.

Mazajos iepirkumos visus kvalifikācijas dokumentus iesniegs tikai tam pretendentam, kas atzīts par uzvarētāju. Mazie iepirkumi būs robežās līdz 120 000 latu būvniecībā līdz 20 000 latu preču un pakalpojumu iepirkumos.

Turpmāk pretendentam, kura piedāvājumu iepirkumu komisija ir atzinusi par atbilstošāko piedāvājuma izvēles kritērijiem, desmit darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas būs jāiesniedz norādītā dokumentācija, kas apliecina pretendenta atbilstību kritērijiem. Ja pretendents tomēr neiesniegs prasīto dokumentāciju atbilstošajā termiņā, to izslēgs no iepirkuma un par uzvarētāju pasludinās nākamo pretendentu.

Tiešās pārvaldes iestādēm Ministru kabineta (MK) noteiktos gadījumos ir obligāta preču un pakalpojumu iegāde no centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību, ja šīs preces un pakalpojumi ietilpst MK noteiktā grupā un to līgumcena 12 mēnešu laikā ir 100 latu vai lielāka.

Tāpat grozījumi noteic militāru preču iepirkumiem piemērot kompensācijas darījumus. Tādējādi valstij, no kuras Latvija iegādājas noteiktu daudzumu preču aizsardzības sektorā, tiks uzlikts par pienākumu līdzīga apmēra iepirkumu veikt Latvijā. Gadījumus un kārtību, kādā tiek piemērots kompensācijas darījums, noteiks MK.

19.05.2010.

"Zaļā" enerģija jāražo, ievērojot tirgus principus

Atjaunojamo energoresursu likumprojekts kvotu sistēmas vietā piedāvā "zaļās" enerģijas ražošanu veidot uz tirgus principiem, kas radītu visiem ražotājiem vienlīdzīgas iespējas, ar tādiem Atjaunojamās enerģijas likumprojekta pamatprincipiem šodien Latvijas Zaļās enerģijas otrajā forumā klātesošos iepazīstināja ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

Kā norādīja ministrs, izstrādātais likumprojekts būs nozīmīgs solis atjaunojamās enerģijas tirgus sakārtošanā un attīstībā.

Viņš uzsvēra, ka, pirmkārt, tiks mazināta ''zaļās'' enerģijas ietekme uz elektroenerģijas gala tarifu. Otrkārt, tiks veicināta ilgtspējīga vietējās atjaunojamās enerģijas ražošana, izmantošana un eksports. Treškārt, tiks veidota investīcijām labvēlīga vide ''zaļās" enerģijas ražošanai, izmantošanai un eksportam, kā arī tirgus dalībnieki darbosies pēc brīvas konkurences principiem, nevis rindas kārtībā piešķirtām kvotām. Ceturtkārt, tiks veicināta lietderīga koģenerācijas režīmā saražotās siltumenerģijas izmantošana.

"Līdz šim sabiedrībai "zaļās" enerģijas ražošana diemžēl saistījusies ar korumpētu vidi, kurā galvenie ieguvēji ir ar politikas smagsvariem saistīti uzņēmēji, kas sev par labu var ietekmēt politisku lēmumu pieņemšanu un bija iemanījušies izmantot savā labā arī kvotu sistēmu. Ar izstrādāto likumprojektu mēs piedāvājam pielikt tam punktu un veidot tādu ''zaļās'' enerģijas ražošanas vidi, kas būtu balstīta uz brīviem tirgus principiem un visiem ražotājiem vienlīdzīgām iespējām, kur noteicošais faktors ir konkurence," uzsvēra Kampars.

Plānots, ka līdz ar likuma pieņemšanu kvotu sistēma tiks pakāpeniski likvidēta. Tās vietā darbosies uz tirgus principiem balstīta piemaksu sistēma ar minimālu valsts iejaukšanos. Turklāt cenu piemaksas princips motivēs attīstīt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, investējot jaunās un efektīvās tehnoloģijās.

Atjaunojamo energoresursu likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar zinātniekiem un nozares organizācijām. Pēc likumprojekta sabiedriskās apspriešanas EM to plāno iesniegt Ministru kabinetā jūnija vidū.

Ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka viena no Latvijas nacionālajām prioritātēm ir ''zaļās'' enerģētikas attīstīšana, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību.

Patlaban Latvija atjaunojamo energoresursu īpatsvara ziņā - aptuveni 30% - ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc Zviedrijas.

Plānots, ka ''zaļās'' enerģijas īpatsvaram līdz 2020.gadam Latvijā ir jāsasniedz vismaz 40%.

18.05.2010.

LGA sniedz garantijas vēstules kredītu saņemšanai

Turpinot darbu pie SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA) garantiju pieejamības palielināšanas, kopš šī gada maija LGA ir ieviesusi jaunu pakalpojumu uzņēmējiem – LGA atzinuma vēstuli pirms vēršanās komercbankā pēc kredīta. Atzinuma vēstule ne tikai mazinās komercbanku šaubas par LGA garantijām atbilstošajiem projektiem, kuru finansēšanai tās ir būtisks nosacījums, bet arī atvieglos komercbankām izvērtēšanas procesu.
Atgādinām, ka kopš pagājušā gada aprīļa komersantiem ir pieejamas Latvijas Garantiju aģentūras izsniegtās garantijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai – t.i. komersanti, vēršoties komercbankās ar lūgumu saņemt aizdevumu komercdarbības attīstībai, nepietiekoša nodrošinājuma gadījumā var saņemt Latvijas Garantiju aģentūras garantiju.
Tagad papildus esošajai garantiju saņemšanas kārtībai komersanti jau pirms vēršanās komercbankās var saņemt LGA atzinuma vēstuli par garantijas izsniegšanas iespējamību.
Kārtība, kādā komersants var pieteikties LGA atzinuma vēstules saņemšanai, ir publicēta LGA mājas lapā internetā www.lga.lv. LGA atzinuma vēstuli komersants var saņemt bez maksas.
Latvijas Garantiju aģentūra sadarbojas ar visām lielākajām komercbankām.

23.04.2010.

CSP dati par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā 2010.gada martā

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2010.gada martā, salīdzinot ar 2010.gada februāri, palielinājās par 0,8%. Kopējā cenu līmeņa kāpums bija raksturīgs preču realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū (attiecīgi par 0,2% un 1,7%). Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija metālu ražošanā (kāpums par 9,1%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā (par 3,2%), pārtikas produktu ražošanā un koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,9% katrā nozarē), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 4,7%). Savukārt, vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam apģērbu ražošanā (par 6,3%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 0,8%).

Gada laikā (salīdzinājumā ar 2009.gada martu) ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 2,5%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas saruka par 7,1%, bet eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 5,0%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (samazinājums par 14,2%), pārtikas produktu ražošanā (kritums par 2,8%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (samazinājums par 7,8%). Savukārt metālu ražošanā bija pieaugums par 16,1%, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā - par 5,6% un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē - par 57,0%.

Sakarā ar to, ka no vairākiem uzņēmumiem ir saņemti datu labojumi par iepriekšējo mēnesi, ražotāju cenu indekss par 2010.gada februāri ir pārrēķināts. Detalizētāku informāciju var atrast CSP datubāzē.

22.04.2010.

 Tūrisma aģentiem un operatoriem

Šī gada 14.jūnijā sāksies tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrācija Ekonomikas ministrijas izveidotā tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē; reģistrācija būs bezmaksas. Jaunā reģistrēšanās kārtība izstrādāta ar mērķi nodrošināt efektīvāku kontroli par klientu iemaksātās naudas drošības garantiju, kā arī uzturēt informāciju par tirgū strādājošiem tūrisma aģentiem un operatoriem.

Reģistrējoties komersantiem jāiesniedz informāciju par komersantu, tā darbību, kā arī klientu iemaksātās naudas drošības garantijām – izsniedzēju, apmēru un termiņiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, prognozējam, ka 2010.gadā datu bāzē varētu tikt iekļauti aptuveni 230 tūrisma aģenti un tūrisma operatori.

Tūrisma aģentu un operatoru reģistrācija notiks saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem MK noteikumiem “Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību”, kas Ministru kabinetā tika apstiprināti otrdien, 13.aprīlī un stāsies spēkā šī gada 14.jūnijā. Tiem tūrisma aģentiem un tūrisma operatoriem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir jau uzsākuši komercdarbību, datubāzē būs jāreģistrējas triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

MK noteikumi nosaka kompleksā tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju, tūrisma operatoru, tūrisma aģentu un klientu tiesības un pienākumus, tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrēšanās kārtību tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem Tūrisma likumā, kas stājās spēkā 2010.gada 1.martā.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā regulējuma, jaunajos MK noteikumos skaidrāk noteikti tūrisma aģenta un tūrisma operatora pienākumi un atbildība, noteikta kārtība par reģistrēšanos datu bāzē, kā arī klientu iemaksātās naudas drošības garantijas nodrošināšana. Tā kā tūrisma aģenti tikai pārdod tūrisma operatora sagatavotus produktus, tad lielākā noteikumu daļā tiek atrunāti tieši tūrisma operatora pienākumi saistībā ar kompleksu tūrisma pakalpojumu.

Arī turpmāk visiem tūrisma operatoriem ir nepieciešama klientu iemaksātās naudas drošības garantija kas gadījumā, ja tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu līdz savas maksātnespējas procesa pasludināšanai vai savas maksātnespējas gadījumā, nodrošina saistību neizpildes vai daļējas neizpildes rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju klientam, kā arī tūrista atgriešanu valstī, no kuras sācies ceļojums, ja līgumā nav noteikts citādi.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, kā arī grūti prognozējamo pakalpojumu patēriņu, jaunajā regulējumā tiek paredzēts, ka garantijai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu augstāk minēto saistību izpildi, bet ne mazākai kā 20 000 latu. Noteikumi paredz, ka garantija varēs tikt izsniegta tikai tādam tūrisma operatoram, kas ir reģistrējies datubāzē. Datubāzē būs pieejama informācija par reģistrētiem tūrisma aģentiem un operatoriem, ietverot klientu iemaksātās naudas drošības garantijas izsniedzēju (apdrošinātājs vai banka), termiņu un apmēru.

MK noteikumi sagatavoti atbilstoši grozījumiem Tūrisma likumā, kas stājās spēkā 2010.gada 1.martā, un kas precizēja definīcijas, konkrēti nosaka atbildības, t.sk. klientu iemaksātās naudas drošības garantijas nepieciešamību, kā arī reģistrēšanos tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē.

Detalizēti ar MK noteikumiem var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40161675&mode=mk&date=2010-04-13.

Ar šo noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudēs Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumi Nr.67 "Noteikumi par kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientiem sniedzamo informāciju un kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja un klienta tiesībām un pienākumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 16.nr.; 2008, 95.nr.; 2009, 53.nr.).

15.04.2010.

Uzmanību, būvkomersanti!

Ekonomikas ministrija atgādina, ka no šī gada 8.aprīļa stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28. jūnija noteikumos Nr. 453 „Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”, kas paredz, ka turpmāk sertificētais speciālists varēs būt nodarbināts ne vairāk kā pie trīs būvkomersantiem.

Grozījumi tika izstrādāti, lai samazinātu fiktīvo un nelegālo nodarbinātību un nodokļu nemaksāšanas gadījumus būvniecības nozarē, tādējādi sakārtojot būvniecības tirgu (t.sk. publiskos iepirkumus būvniecībā).

Tas nozīmē, ka turpmāk komersantiem, reģistrējoties, iesniedzot ikgadējo informācijas atjaunošanu un/vai datu izmaiņas būvkomersantu reģistrā, jāpievērš lielāka uzmanība sertificēto speciālistu nodarbinātībai pie citiem būvkomersantiem, jo būvkomersantu reģistrā nebūs iespējams, reģistrējot jaunu uzņēmumu vai izdarot izmaiņas esošajā uzņēmumā, norādīt speciālistu, kurš jau ir nodarbināts pie trīs būvkomersantiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd būvkomersantu reģistrā ir reģistrēti būvkomersanti, kuriem sertificētie speciālisti ir nodarbināti vairāk kā pie trīs komersantiem, grozījumi paredz pārejas periodu (laika posmā no 2010.gada 15.aprīļa līdz 2011.gada 14.aprīlim), kura laikā būvkomersantiem, sniedzot iesniegumu par ikgadējo informācijas atjaunošanu, tajā jānorāda arī informācija par personām, kuras ir atbildīgas par būvniecību un vienlaicīgi nav nodarbinātas vairāk kā pie trīs komersantiem.

Ja būvkomersants šīs prasības nespēs izpildīt, tiks izslēgtas ziņas par komersanta nodarbinātajiem sertificētajiem speciālistiem, kuri vienlaicīgi nodarbināti vairāk kā pie trīs komersantiem. Ja komersants, iesniedzot ikgadējo informācijas atjaunošanu un/vai datu izmaiņas par personām, kuras ir atbildīgas par būvniecību, nenodrošina vismaz viena speciālista, kas atbilst normatīvo aktu prasībām nodarbināšanu, būvkomersants tiks izslēgts no būvkomersantu reģistra.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 453 „Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” var iepazīties EM mājas lapā internetā - /em/2nd/?cat=1497.

06.04.2010.

Sākas pieteikšanās projektam

Šā gada  12.aprīlī Ekonomikas ministrijā notiks informatīvs seminārs, kura ietvaros interesenti tiks informēti par programmas „Inteliģenta enerģija Eiropai” 2010.gada finansēšanas prioritātēm, vērtēšanas kritērijiem un ieviešanas gaitu. Projektu pieteikumu pieņemšana uzsāksies 2010.gada 23.martā un ilgs līdz 24.jūnijam.

Programmu „Inteliģenta enerģija Eiropai”(IEE) finansē Eiropas Savienība. Tās mērķis ir veicināt plašāku energoefektivitātes pasākumu ieviešanu un atjaunojamo resursu izmantošanu Eiropā. 2010. gadā programmas kopējais plānotais finansējums ir 56 milj.eiro.

 IEE programmas ietvaros netiek finansēti būvniecības darbi un iekārtu iegāde, pilotprojekti, kā arī tehniskās izpētes projekti energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomās.

IEE ietvaros īstenotie projekti tiek līdzfinansēti (2010.gadā plānota atbalsta intensitāte līdz 75% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām), ja to mērķi saskan ar programmas uzdevumiem: 

• Energoefektivitāte un racionāla enerģijas izmantošana;
• Atjaunojamā enerģija un jauni enerģijas avoti;
• Enerģētikas aspekti transporta sektorā;
• Integrētās iniciatīvas. 

Projektu īstenošanai var pieteikties jebkura valsts vai privāta organizācija (juridiska persona), kura dibināta Eiropas Savienības valstīs, Norvēģijā, Īslandē, Lihtenšteinā un Horvātijā, kā arī starptautiskas organizācijas.

Seminārs „Programmas „Inteliģenta enerģija Eiropai” 2010.gada prioritātes” notiks 2010.gada 12.aprīlī Ekonomikas ministrijas zālē 2.stāvā, Brīvības ielā 55 (2.ieeja) no pl 10.00 līdz 14 00.

Interesentus lūdzam reģistrēties līdz 2010.gada 8.aprīlim, elektroniski nosūtot kontaktinformāciju uz e-pasta adresēm ivo.lemss@em.gov.lv vai inguna.ozolina@em.gov.lv.

24.03.2010

Garantijas izejvielu iegādei

Valdība sniegusi atbalstu jaunam valsts atbalsta instrumentam uzņēmējiem – garantijām komersantiem par bankas galvojumu, kas piešķirts ar mērķi nodrošināt izejvielu iegādi. Tas veicinās Latvijas komersantu konkurētspēju, jaunu tirgu apgūšanu un nostiprināšanos jau esošajos tirgos. Jaunās garantijas būs  pieejamas pēc tam, kad to ieviešanai būs saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas.

Kā vēstīts iepriekš, valdība šodien, 23.martā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu ļaut Latvijas Garantiju aģentūrai sniegt komersantiem garantijas par bankas galvojumu, kas piešķirts ar mērķi nodrošināt izejvielu iegādi ražošanas veicināšanai.

„Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši uz to, ka izejvielu piegādātāji pieprasa veikt 100% priekšapmaksu par piegādājamo produkciju. Lai risinātu šo problēmu, Latvijas Garantiju aģentūrā tiks izveidots jauns atbalsta instruments uzņēmējiem – garantijas, kas darbosies kā nodrošinājums kredītbanku izsniegtajām garantijām izejvielu iegādei ražošanas procesa nodrošināšanai. Šīs garantijas būs  pieejamas pēc tam, kad to ieviešanai būs saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas,” uzsver A.Kampars.

Apstiprinātie grozījumi 24.03.2009 MK noteikumos Nr. 269 „Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai” paredz, ka komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuri iegādājas izejvielas ražošanas procesa nodrošināšanai, varēs saņemt LGA garantiju par bankas izsniegtu galvojumu, garantijas termiņam nepārsniedzot trīs gadus.

Kā zināms, SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” jau kopš 2009.gada aprīļa izsniedz garantijas par šādiem finanšu pakalpojumiem - aizdevums investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevums, finanšu līzings, faktorings - tādējādi nodrošinot pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas komersantu novērtē kā pārāk riskantu.

Garantijas kredītiem izejvielu iegādei būs pieejamas un attiecīgie grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju atbilstoši 2009.gada 22.janvāra Komisijas paziņojumam „Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos”.

Detalizēti ar grozījumiem 24.03.2009 MK noteikumos Nr. 269 „Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai” var iepazīties MK mājas lapā internetā - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40170402&mode=mk&date=2010-03-23.

24.03.2010.

Apstiprināts eksporta un investīciju pasākumu plāns

Lai veicinātu komersantu eksporta konkurētspēju, sniedzot eksporta atbalsta pakalpojumus, kā arī sekmētu ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, Ekonomikas ministrija izstrādājusi „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāna 2010.-2011.gadam”. Plāns 23.martā tika apstiprināts arī Ministru kabinetā, uzdodot EM regulāri uzraudzīt tā izpildi.

Eksporta iespēju paplašināšana ir galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes un atveseļošanās stimuls, tāpēc valsts uzdevums ir ar visiem pieejamiem resursiem celt eksporta nozaru konkurētspēju ārējos tirgos. Tāpēc šī gada plānā uzsvars likts uz komersantu eksporta konkurētspējas celšanu, atbalstot jaunu produktu izstrādi un ieviešanu tirgū, augstas pievienotās vērtība produktu ražošanu un darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu.

2009.gadā preču eksports no kopējā apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma sastādīja 54%. Tā kā Latvijas iekšējais pieprasījums izdevumu samazinājuma un nodokļu likmju palielinājuma rezultātā turpinās samazināties, nepieciešams proaktīvi sekmēt ārējo tirgu apgūšanu un eksportētāju skaita pieaugumu.

Plānā kopumā iekļauti 82 pasākumi trīs galvenajos rīcības virzienos: eksporta konkurētspējas veicināšana; atbalsta instrumenti; un līgumtiesiskais nodrošinājums.

Lai pastiprinātu ekonomiskās aktivitātes fokusu uz segmentiem, kur nav pietiekamas privātā sektora iesaistes, plāns paredz konkrētu finanšu instrumentu pieejamības nodrošināšanu gan rūpniecības, gan lauksaimniecības preču ražotājiem (eksporta kredītu garantijas, ES eksporta kompensācijas un lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantijas, izejvielu garantijas, aizdevumi komersantiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem)

Nozīmīgu atbalstu eksportētājiem sniedz 10 Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs (Vācijā, Polijā, Krievijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Norvēģijā). Izvērtējot pārstāvniecību darbību 2009.gadā, redzams, ka komersanti daudz aktīvāk meklē savas produkcijas noieta tirgus, īpašu interesi izrādot par Skandināvijas valstīm, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju. Plānā ietvertie pasākumi ir orientēti uz komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu, nodrošinot vispusīgu valsts atbalstu, t.sk., diplomātiskajā līmenī.

Tāpat, paredzēts paplašināt līgumtiesisko bāzi ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus Eiropas Savienības (Krievija, Ukraina u.c.) tādējādi, radot labvēlīgākus nosacījumus eksporta attīstībai.

Pētījumi liecina, ka daudzām Latvijas komercsabiedrībām trūkst nepieciešamo eksporta prasmju un zināšanu par ārvalstu tirgiem. Plāns paredz plašāku informatīvā un konsultatīvā atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz individuālām un praktiskām esošo eksportētāju un eksporta uzsācēju apmācībām.

Plānā ietvertās aktivitātes ir saskaņotas un papildinošas jau spēkā esošiem politikas plānošanas dokumentiem uzņēmējdarbības politikas jomā, kā ES struktūrfondu darbības programmām, kas sniedz būtisku ieguldījumu konkurētspējas uzlabošanā.

Plāna pasākumu īstenošanas uzraudzību veiks Ekonomikas ministrija un līdz 2011.gada 15.februārim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Plāna izpildi 2010.gadā.

Par paveikto 2009.gadā

            Arī 2009.gadā veikti virkne pasākumi eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei. Latvijas Eksporta veicināšanas programmā 2005. -2009. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai 2009. gadā tika nodrošināta eksporta veicināšanas institucionālā bāze un tās darbības optimizācija (Latvijas ekonomisko pārstāvniecību atrašanās vietu apvienošana ar Latvijas Vēstniecībām), veicināta Latvijas komercsabiedrību ārējā konkurētspēja, sniedzot tiešos atbalsta pasākumus, kā arī sniegts atbalsts Latvijas komersantiem eksporta mārketingā un jaunu tirgu apgūšanā.

Īstermiņa eksporta debitoru apdrošināšanas (eksporta kredītu garantēšanas) sistēmas ieviešana 2009.gadā ir ļāvusi paplašināt komersantu eksporta tirgus (NVS reģions, strauji augošās ekonomikas, eksotiskās valstis), kā arī nostiprināties esošajos eksporta tirgos.

Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk- LIAA) un Pārstāvniecību sniegtās informācijas 2009. gadā tika apstrādāti 533 eksporta projekti un to prognozētais apjoms ir 15 milj. lati. Tāpat, tika identificēti 83 dažādas nozīmes investīciju projekti, kuru prognozētais piesaistīto investīciju apjoms ir 103 milj. lati.

Kopumā 2009. gadā situācija ārējos tirgos un cenu samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja Latvijas preču eksportu, vienlaikus iekšējā pieprasījuma samazinājums lika Latvijas uzņēmumiem daudz aktīvāk meklēt savas produkcijas noieta tirgus. 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā divas reizes ir pieaudzis LIAA sniegtais atbalsts Latvijas komercsabiedrībām potenciālo ārvalstu sadarbības partneru atlasei, kā arī daudz aktīvāk tika organizētas individuālās biznesa vizītes pie potenciālajiem sadarbības partneriem. Tas rezumējās eksportētāju skaita pieaugumā, 2009.gadā sasniedzot 4332 komercsabiedrības, kas ir par 278 vairāk nekā 2008.gadā.

Tāpat 2009.gadā īstenots aktīvāks darbs pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas, noslēdzot 2 divpusējos ekonomiskās sadarbības līgumus (ar Tadžikistānu un Armēniju), tādējādi, nodrošinot Latvijas komercsabiedrībām labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus un sekmējot eksporta iespējas.

14.03.2010.

Akceptēts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns

]Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2010.gadam.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzsver, ka šī gada plāna mērķis ir „ātrāk, lētāk un mazāk procedūru”, lai 2011.gadā „Doing Business” uzņēmējdarbības vides indeksā Latvija pakāptos līdz 25.vietai, bet 2013.gadā - 19.vietai.

Lai to sasniegtu, plānā kopumā iekļauti 23 pasākumi tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, ārējā tirdzniecība, nekustamā īpašuma reģistrēšana, elektroniskā pārvalde, būvniecības regulējuma pilnveidošana.

Plāns izstrādāts, ievērojot uzņēmēju aptaujas rezultātus un identificētās problēmas, kā arī Latvijas reitingu Pasaules bankas „Doing Business” uzņēmējdarbības vides indeksā. Latvija DB indeksā šogad ieņem kopumā 27. vietu pasaulē; salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvija atrodas pirmā ES dalībvalstu desmitnieka beigās – 10.vietā, apsteidzot Austriju, Nīderlandi un Franciju.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna svarīgākie pasākumi 2010.gadā:

• uzņēmējdarbības uzsākšanā:
  • ieviest uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas sistēmu;
  • samazināt pie reģistrācijas iesniedzamo dokumentu skaitu;
  • ieviest oficiālo elektronisko publikāciju;
• nodokļu administrēšanā:
• muitas administrēšanā:
  • noteikt kravu novirzīšanas fiziskajai kontrolei kārtību;
  • apvienot pieteikumu par tarifu kvotu un pārmaksāto nodokļu atmaksu, saīsināt nepreferenciālās eksporta izcelsmes sertifikāta izsniegšanas laiku;
• elektroniskā pārvaldē:
  • elektroniskā paraksta izmantošana (noteikt dokumentu oriģinālu un atvasinājumu izstrādāšanas kārtību, rekvizītu lietošanu);
  • sagatavot rīcības plānu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.

Detalizēti ar Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna pasākumiem 2010.gadā var iepazīties MK mājas lapā internetā - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40168183&mode=mk&date=2010-03-09.

Par 2009.gada Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildi

Izvērtējot 2009.gadā paveikto, kā nozīmīgākie pasākumi atzīmējami:

• Nodokļu politika un administrēšana:
• Maksātnespējas process:

• Nekustamā īpašuma reģistrācija:
  • nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatā izskata 10 dienu laikā (iepriekš 15 dienas);
  • izziņa par nekustamā īpašuma nodokļu nomaksu papīra formā vairs nebūs jāiesniedz no 2010.gada 1.jūlija;
  • visās zemesgrāmatu nodaļās ir iespējams norēķināties ar maksājuma kartēm, izmantojot POS terminālus.
• Būvniecība:
  • Izstrādāta Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcija;
  • Atceltas higiēnas prasības atsevišķiem būvju veidiem.
• Tūrisma joma:
  • vienkāršota ārzemnieku deklarāciju aprites kārtība tūrisma operatoriem- no normatīvajiem aktiem svītrots iepriekš noteiktais 24 stundu termiņš aizpildīto deklarāciju iesniegšanai Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā vai elektroniskai iesniegšanai Valsts policijas mājas lapā internetā;
  • atceltas tūrisma gidu sertifikācijas prasības. 

05.03.2010.

Izsludināts atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās” nolikums

Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās” nolikums (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts nosaka konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot energoefektivitāti komersantu ražošanas ēkām, ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām un ražošanas tehnoloģijām.

Konkursa ietvaros paredzēts atbalstīt energoefektivitāti paaugstinošus ieguldījumus esošajās tehnoloģiskajās iekārtās, atbalstīt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus, energoefektīvas apgaismes uzstādīšanu, ieguldījumu veikšanu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai un citas ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītas aktivitātes.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 9 839 256 latu. Vienam projekta iesniedzējam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējuma apjoms ir 500 000 latu, bet minimālais finanšu apjoms - 20 000 latu.

Pēc tam, kad nolikums tiks apstiprināts Ministru Kabinetā un atklātais konkurss oficiāli izsludināts, pieteikšanās termiņš projektu iesniedzējiem būs vismaz divi mēneši.

04.03.2010.

LDDK uzsāk apmācību ciklu par uzņēmumu ilgtspēju un korporatīvo sociālo atbildību

LDDK Biznesa resursu centrs projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” ietvaros turpmākos četrus gadus uzņēmējiem piedāvās iespējas iesaistīties mācību programmā „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība”, kas darba devējiem un to organizācijām visā Latvijā būs pieejama bez maksas. Apmācību ietvaros uzņēmumu pārstāvji cita starpā apgūs zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgai dalībai Ilgtspējas indeksā.

LDDK Biznesa resursu centra programma „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība” pievērsīsies praktiskiem korporatīvās sociālās atbildības (turpmāk - KSA) aspektiem, piemēram, uzņēmuma ilgtspējas priekšnoteikumiem, dažādības vadībai, KSA programmu izstrādei organizācijā, kā arī dažādu KSA ziņojumu sagatavošanai – „Ilgtspējas indekss” un ANO Globālā līguma ikgadējais ziņojums. Šī programma izstrādāta, balstoties uz Starptautiskās Darba organizācijas metodoloģiju un Latvijas ekspertu praksi. Kopumā apmācības ilgs trīs dienas, un programmas apguvējiem tiks izsniegts vadības prasmes apliecinošs sertifikāts.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver: „KSA ir uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības pamats un konkurences priekšrocība. Apmācību kurss ir lieliska iespēja uzņēmējiem izprast iespējas, kuras sniedz ilgtspējīga uzņēmuma vadība. Tā ir arī iespēja saņemt konsultācijas, lai sekmīgāk sagatavotu ziņojumu „Ilgtspējas indeksam” par uzņēmuma KSA. Saspringtajos konkurences apstākļos ir būtiski atpazīt KSA principus un tos nostiprināt uzņēmuma vadībā, lai celtu uzņēmuma vērtību īpašnieku, darbinieku, publiskā sektora un sabiedrības vidū.”

Pirmais apmācību kurss sāksies šī gada 17. martā Liepājā, un šogad kopumā paredzētas apmācības šādās Latvijas pilsētās – Liepājā, Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī un Rēzeknē.

Apmācības plānotas kā lekcijas ar atvērta tipa diskusijām par apmācību tēmu, tostarp plānotas apaļā galda diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem un viedokļu līderiem KSA jomā. Apmācībām var pieteikties darba devēju organizāciju pārstāvji vai tādu uzņēmumu, pašvaldību vai organizāciju pārstāvji, kas ir pārstāvēti kādā no darba devēju organizācijām.

Šogad kopumā paredzēti seši apmācību kursi piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Jēkabpilī un Rēzeknē. Plašāku informāciju par plānotajiem apmācību datumiem iespējams iegūt http://www.lddk.lv/index.php?main=84&c=265&p=1289.

Tāpat LDDK atgādina, ka tikai līdz 5. martam uzņēmēji var reģistrēties „Ilgtspējas indeksam”, kas bezmaksas sniegs iespēju izvērtēt uzņēmuma praksi tādās jomās kā vide, darba vide, tirgus attiecības un atbildība pret sabiedrību. Lai pieteiktos dalībai „Ilgtspējas indeksā”, uzņēmumam jāizvirza atbildīgais darbinieks un līdz 5. martam interneta vietnē www.ilgtspejasindekss.lv jāveic reģistrācija. Tam sekos instruktāža, pieejas datu nodošana un anketas aizpildīšana līdz 2. aprīlim. Ievērojot datu konfidencialitāti, 27. aprīlī tiks publiskots uzņēmuma kopējais indekss, savukārt katrs uzņēmums individuāli saņems ekspertu sagatavotu vērtējumu un rekomendācijas.

04.03.2010.

Ja vēlies savā dzīvē, ko mainīt... Ja esi domājis par savu biznesu... Ja Tevī

mīt vēlme, bet nomāc bailes un neziņa... Pat ja līdzšinējā pieredze nav bijusi veiksmīga...

Nāc mūsu pulkā!

Līgatnes novada dome, sadarbībā ar SIA „Brain How” un laikrakstu „Druva”, organizē diskusiju sava biznesa uzsākšanai

„Negaidi uz citiem, dari pats!”

Šī nebūs pamācoša lekcija, bet gan kopēja saruna par to kā, kur, ko, kāpēc...

Šī būs pieredzes apmaiņas skola, kas iedrošinās domāt, izlemt un rīkoties!

11. martā plkst. 17:00

Līgatnes novada dienas interešu centrā „Saulespuķe”

17. martā plkst. 17:00

Līgatnes pagasta „Kārkliņos” (Mākslas skolā)

Dalība bez maksas

Pirmais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ziņu izdevums

23.02.2010.

Samazinātas likmes par uzņēmumu reģistrāciju

Izdarīti grozījumi MK noteikumos Nr.140 (no 20.02.2007) „Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu”.

Turpmāk par individuālā uzņēmuma reģistrēšanu agrāko Ls 100,- vietā būs jāmaksā Ls 50,-, bet par sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva Ls 50,- apmērā, ja sabiedrību ar ierobežotu atbildību dibina fiziskas personas (ne vairāk par piecām) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību pieteiktais valdes loceklis ir attiecīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājs.

23.02.2010.

Vieglāk reģistrēt uzņēmumu PVD