Uzaicinājums Vidzemes uzņēmējiem uz informatīvu semināru 2010. gada 19. martā
_________________________________________________________________________________________________________________________________
05.03.2010.
Izsludināts atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās” nolikums
Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās” nolikums (turpmāk – noteikumu projekts).
Noteikumu projekts nosaka konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.
Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot energoefektivitāti komersantu ražošanas ēkām, ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām un ražošanas tehnoloģijām.
Konkursa ietvaros paredzēts atbalstīt energoefektivitāti paaugstinošus ieguldījumus esošajās tehnoloģiskajās iekārtās, atbalstīt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus, energoefektīvas apgaismes uzstādīšanu, ieguldījumu veikšanu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai un citas ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītas aktivitātes.
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 9 839 256 latu. Vienam projekta iesniedzējam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējuma apjoms ir 500 000 latu, bet minimālais finanšu apjoms - 20 000 latu.
Pēc tam, kad nolikums tiks apstiprināts Ministru Kabinetā un atklātais konkurss oficiāli izsludināts, pieteikšanās termiņš projektu iesniedzējiem būs vismaz divi mēneši.
_________________________________________________________________________________________________________________________________
04.03.2010.
LDDK uzsāk apmācību ciklu par uzņēmumu ilgtspēju un korporatīvo sociālo atbildību
LDDK Biznesa resursu centrs projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” ietvaros turpmākos četrus gadus uzņēmējiem piedāvās iespējas iesaistīties mācību programmā „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība”, kas darba devējiem un to organizācijām visā Latvijā būs pieejama bez maksas. Apmācību ietvaros uzņēmumu pārstāvji cita starpā apgūs zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgai dalībai Ilgtspējas indeksā.
LDDK Biznesa resursu centra programma „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība” pievērsīsies praktiskiem korporatīvās sociālās atbildības (turpmāk - KSA) aspektiem, piemēram, uzņēmuma ilgtspējas priekšnoteikumiem, dažādības vadībai, KSA programmu izstrādei organizācijā, kā arī dažādu KSA ziņojumu sagatavošanai – „Ilgtspējas indekss” un ANO Globālā līguma ikgadējais ziņojums. Šī programma izstrādāta, balstoties uz Starptautiskās Darba organizācijas metodoloģiju un Latvijas ekspertu praksi. Kopumā apmācības ilgs trīs dienas, un programmas apguvējiem tiks izsniegts vadības prasmes apliecinošs sertifikāts.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver: „KSA ir uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības pamats un konkurences priekšrocība. Apmācību kurss ir lieliska iespēja uzņēmējiem izprast iespējas, kuras sniedz ilgtspējīga uzņēmuma vadība. Tā ir arī iespēja saņemt konsultācijas, lai sekmīgāk sagatavotu ziņojumu „Ilgtspējas indeksam” par uzņēmuma KSA. Saspringtajos konkurences apstākļos ir būtiski atpazīt KSA principus un tos nostiprināt uzņēmuma vadībā, lai celtu uzņēmuma vērtību īpašnieku, darbinieku, publiskā sektora un sabiedrības vidū.”
Pirmais apmācību kurss sāksies šī gada 17. martā Liepājā, un šogad kopumā paredzētas apmācības šādās Latvijas pilsētās – Liepājā, Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī un Rēzeknē.
Apmācības plānotas kā lekcijas ar atvērta tipa diskusijām par apmācību tēmu, tostarp plānotas apaļā galda diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem un viedokļu līderiem KSA jomā. Apmācībām var pieteikties darba devēju organizāciju pārstāvji vai tādu uzņēmumu, pašvaldību vai organizāciju pārstāvji, kas ir pārstāvēti kādā no darba devēju organizācijām.
Šogad kopumā paredzēti seši apmācību kursi piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Jēkabpilī un Rēzeknē. Plašāku informāciju par plānotajiem apmācību datumiem iespējams iegūt http://www.lddk.lv/index.php?main=84&c=265&p=1289.
Tāpat LDDK atgādina, ka tikai līdz 5. martam uzņēmēji var reģistrēties „Ilgtspējas indeksam”, kas bezmaksas sniegs iespēju izvērtēt uzņēmuma praksi tādās jomās kā vide, darba vide, tirgus attiecības un atbildība pret sabiedrību. Lai pieteiktos dalībai „Ilgtspējas indeksā”, uzņēmumam jāizvirza atbildīgais darbinieks un līdz 5. martam interneta vietnē www.ilgtspejasindekss.lv jāveic reģistrācija. Tam sekos instruktāža, pieejas datu nodošana un anketas aizpildīšana līdz 2. aprīlim. Ievērojot datu konfidencialitāti, 27. aprīlī tiks publiskots uzņēmuma kopējais indekss, savukārt katrs uzņēmums individuāli saņems ekspertu sagatavotu vērtējumu un rekomendācijas.
_________________________________________________________________________________________________________________________________
04.03.2010.
Ja vēlies savā dzīvē, ko mainīt... Ja esi domājis par savu biznesu... Ja Tevī
mīt vēlme, bet nomāc bailes un neziņa... Pat ja līdzšinējā pieredze nav bijusi veiksmīga...
Nāc mūsu pulkā!
Līgatnes novada dome, sadarbībā ar SIA „Brain How” un laikrakstu „Druva”, organizē diskusiju sava biznesa uzsākšanai
„Negaidi uz citiem, dari pats!”
Šī nebūs pamācoša lekcija, bet gan kopēja saruna par to kā, kur, ko, kāpēc...
Šī būs pieredzes apmaiņas skola, kas iedrošinās domāt, izlemt un rīkoties!
11. martā plkst. 17:00
Līgatnes novada dienas interešu centrā „Saulespuķe”
17. martā plkst. 17:00
Līgatnes pagasta „Kārkliņos” (Mākslas skolā)
Dalība bez maksas
________________________________________________________________________________________________________________________________
Pirmais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ziņu izdevums
_______________________________________________________________________________________________________________________________
23.02.2010.
Samazinātas likmes par uzņēmumu reģistrāciju
Izdarīti grozījumi MK noteikumos Nr.140 (no 20.02.2007) „Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu”.
Turpmāk par individuālā uzņēmuma reģistrēšanu agrāko Ls 100,- vietā būs jāmaksā Ls 50,-, bet par sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva Ls 50,- apmērā, ja sabiedrību ar ierobežotu atbildību dibina fiziskas personas (ne vairāk par piecām) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību pieteiktais valdes loceklis ir attiecīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājs.
_________________________________________________________________________________________________________________________________
23.02.2010.
Vieglāk reģistrēt uzņēmumu PVD
Lielākajai daļai uzņēmumu, kas vēlēsies uzsākt darbu pārtikas apritē, nebūs nepieciešama Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirms reģistrācijas pārbaude. Pirms darbības uzsākšanas PVD pārbaudīs tikai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas un vairumtirdzniecības uzņēmumus, kuriem, lai tos piereģistrētu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir jāiziet atzīšanas process.
Līdz šim, lai pārliecinātos, ka uzņēmums atbilst normatīvo aktu prasībām un neapdraud patērētāju veselību, PVD veica visu pārtikas uzņēmumu pirms reģistrācijas pārbaudi. Tas vienam uzņēmumam izmaksāja aptuveni 20 latus un pagarināja uzņēmuma reģistrācijas laiku, savukārt PVD pārliecinājās, vai uzņēmums ir gatavs strādāt, neapdraudot patērētāju veselību.
Lai atvieglotu uzņēmumu reģistrācijas procesu, turpmāk PVD uzņēmumus reģistrēs piecu darba dienu laikā kopš iesnieguma saņemšanas brīža, neveicot to pirms reģistrācijas pārbaudi un pārbaudē dosies vien pēc tam, kad uzņēmums jau būs uzsācis darbu. Pirms reģistrācijas pārbaudi PVD veiks tad, ja uzņēmums pats to vēlēsies.
"Uzņēmējam pirms reģistrēšanās PVD ir kritiski jāparaugās uz savu uzņēmumu un tikai tad, ja viņš ir drošs, ka ar savu darbību neapdraudēs patērētāju veselību, jānāk uz PVD reģistrēties. Jaunā pārtikas uzņēmumu reģistrācijas kārtība uzņēmējiem ļauj ekonomēt gan laiku, gan naudu, taču tai pat laikā tā uzliek lielāku atbildību", saka PVD ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Māris Balodis.
Pēc uzņēmuma reģistrācijas, tas tiek iekļauts PVD uzņēmumu reģistrā un turpmāk ir PVD uzraudzībā.
Kā informējām iepriekš, 2009. gadā pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu skaits palielinājies par 5%, tādējādi 2010. gada sākumā Latvijā darbojās 28 841 uzņēmums, kas nodarbojas ar pārtikas ražošanu, izplatīšanu un sabiedrisko ēdināšanu.
Neskatoties uz to, ka pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā ir audzis, PVD pārbaužu skaits ir samazinājies par 15%. Tas saistīts ar to, ka PVD ir optimizējis darbu un, veidojot inspekciju plānu, izvērtē katra konkrētā uzņēmuma ražošanas apjomus, riska faktorus, iepriekšējo inspekciju rezultātus un iedzīvotāju sūdzības. Ņemot vērā šos parametrus, katrai uzņēmumu grupai ir noteikts minimālais pārbaužu biežums gadā. To skaits svārstās no vienas reizes ceturksnī līdz vienai reizei divos gados.
19.02.2010.
23. februārī, plkst. 10:00 - 13:00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, (Kaļķu iela 1) notiks ikgadējā Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference, kuras laikā RTU zinātnieki prezentēs 52 pētniecības projektus, kuru rezultātā rasti jauni risinājumi dažādām tehnoloģijām, veikti būtiski atklājumi un fiksētas jaunas tendences vairākās tautsaimniecības nozarēs.
Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference RTU tiks organizēta plakātu sesijas formā.
Apmeklēt šā gada RTU Inovāciju un jauno tehnoloģiju konferenci laipni aicināti uzņēmēji, akadēmiskais personāls, studenti, mediju pārstāvji un citi interesenti.
RTU Inovāciju un jauno tehnoloģiju konferencē tiks prezentēti 52 pētījumi šādās nozarēs: arhitektūra, būvniecība, datorzinātne un informācijas tehnoloģijas, enerģētika un elektrotehnika, elektronika un telekomunikācijas, inženierzinātne, materiālzinātne un lietišķā ķīmija, transports un mašīnzinības.
Jauns pārklājums bionoārdāmā papīra iepakojuma ražošanai; tehnoloģija LED gaismekļu funkcionalitātes uzlabošanai; saules kolektori, kas neapkurināmās vasarnīcās ziemas sezonā novērš mitruma uzkrāšanos, jaunas metodes duļķainības mazināšanai dzeramā ūdens apgādes sistēmās, imunomodulācijas metodes, ar kuru palīdzību var panākt paaugstinātu vakcinācijas efektivitāti - šo un daudzu citu pētījumu rezultāti tiks prezentēti RTU. Pilns projektu saraksts un papildinformācija - pielikumā.
Neskaidrību vai jautājumu gadījumā zvaniet pa tālr.: 67089179, vai rakstiet uz e-pasta adresi: itpc@rtu.lv.
19.02.2009.
Konference par mājokļu renovāciju
25.februārī Rīgā notiks Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMA) un Ekonomikas ministrijas (EM) organizēta konference „Mājokļu renovācija, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu – ieguldījums Latvijas nākotnē”. Konferenci atklās ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Konferences mērķi ir popularizēt ar Eiropas Reģionāla attīstības fonda atbalstu īstenoto programmu „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, informēt par programmas sniegtajām iespējām, veicinot gan dzīvokļu īpašnieku, gan uzņēmēju aktīvāku iesaistīšanos daudzdzīvokļu ēku renovācijā visā Latvijā.
Pasākuma laikā klātesošie tiks informēti par ēku renovācijas nozīmi Latvijas ekonomikas izaugsmē un dzīvokļu īpašnieku ieguvumiem iesaistīties ēku renovācijā, kā arī par plānoto sadarbību starp EM, BEMA un Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas logu un durvju ražotāju asociāciju, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, reģionālajām enerģētikas aģentūrām, A/s „SEB banka”, A/s „DnB NORD banka” un „A/s „Swedbank” mājokļu renovācijas tirgus tālākā attīstībā.
Konferences dalībnieki darba grupās pārrunās veidus, kā organizēt dzīvokļu īpašniekus lēmuma par mājokļu renovāciju pieņemšanai un diskutēs par uzņēmējdarbības iespējām mājokļu renovācijas tirgū. Diskusiju dalībnieki analizēs faktorus, kuri ietekmē daudzdzīvokļu dzīvojamo mājas renovācijas procesa kvalitāti, kā arī ziņos par jau īstenotajiem renovācijas projektiem un jau acīmredzamiem ieguvumiem.
Konference notiks š.g. 25.februārī no plkst. 10:00 līdz 14.30 Rīgā, viesnīcas „Islande Hotel” telpās (Rīga, Ķīpsalas iela 20).
Interesenti dalībai konferencē var pieteikties līdz š.g. 23.februāra plkst. 16.00 Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā (67041905, 26578158, inese.berzina@bema.gov.lv).Dalība konferencē ir bezmaksas.
Informācija amatniekiem, speciālistiem, pakalpojumu sniedzējiem un visiem, kuri vēlas uzsākt savu mikrobiznesu, bet baidoties no birokrātijas un „papīru kalniem” to nedara.
Risinājums ir PATENTMAKSA – fiksēts nodokļu maksājums uz vienu, trīs, sešiem vai divpadsmit mēnešiem
Patentmaksas apmērs par attiecīgiem saimnieciskās darbības veidiem vienam kalendāra mēnesim ir noteikts Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri" 1.pielikumā.
Patentmaksa ir galīgs nodokļu maksājums par fiziskās personas iesniegumā (2.pielikums) norādīto termiņu un nav atmaksājama fiziskai personai.
Fiziskā persona divu darbdienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā samaksā patentmaksu par visu šajā iesniegumā norādīto termiņu. Patentmaksu ieskaita Valsts ieņēmuma dienesta norādītajā valsts budžeta ieņēmumu kontā.
Patentmaksa tiek ieskaitīta budžetā šādā sadalījumā:
- 67 procenti - valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;
- 33 procenti - maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.
Nodokļu sadalījumu pa budžetiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) veic Valsts ieņēmumu dienests.
Izvērtējot jautājumu, vai izdevīgāk būs maksāt patentmaksu, ir jāņem vērā, ka tas ir galīgs maksājums, kuru atpakaļ neviens vairs neatmaksās. Tādējādi, samaksājot par gadu, piemēram, 360 latus (30 lati x 12 mēneši), ir jāpārdomā, vai tiks saņemti arī atbilstoši ienākumi. Ja jums klientu vai pircēju skaits nav iepriekš zināms, tad tas ir risks zaudēt naudu. Savukārt oficiāli reģistrējot uzņēmējdarbību – samaksājot patentmaksu, paveras daudz lielākas iespējas piedāvāt preces un pakalpojumus ievērojami plašākam pircēju lokam. Patentmaksas labums ir arī tas, ka Jums nav jāriskē ar lielākiem ieguldījumiem, jo iespējams iegādāties patentu tikai uz vienu vai trīs mēnešiem, kuru laikā iespējams pārliecināties vai iedomātā biznesa ideja ir dzīvotspējīga. Patentmaksa var būt labs risinājums sezonālam biznesam, kas saistīts ar tūristu apkalpošanu vai citu, noteikta termiņa darbu.
Kas jādara:
1. Jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu vai VID mājas lapu www.vid.gov.lv
2. Jāaizpilda pieteikuma veidlapa (var nosūtīt elektroniski);
3. Divu darbadienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas jāpārskaita paredzētā patentmaksa uz VID norādīto bankas kontu (informācija VID mājas lapā vai reģionālajā iestādē);
4. Jāgaida atbilde no VID (sešu darbadienu laikā) par pieņemto lēmumu reģistrēt fizisko personu par patentmaksas maksātāju uz fiziskās personas iesniegumā norādīto termiņu vai pamatotu reģistrācijas atteikumu (atteikuma gadījumā VID divu darbadienu laikā atmaksā iemaksāto naudu).
Profesiju un saimnieciskās darbības veidi, uz kuriem ir attiecināma patentmaksa, un patentmaksas apmēri
|
|
Profesija vai saimnieciskā darbība |
Patentmaksa vienam kalendāra mēnesim (latos) |
|
|
Rīgas pašvaldības teritorijā |
Pārējās pašvaldību teritorijās |
||
|
1. Ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība |
|||
|
1.1. |
Paklāju audējs |
30 |
30 |
|
1.2. |
Amatieršuvējs, pērlīšu izstrādājumu izgatavotājs |
30 |
30 |
|
1.3. |
Ādas meistars |
40 |
30 |
|
1.4. |
Šķiedras mākslas izstrādājumu izgatavotājs |
40 |
40 |
|
1.5. |
Zīda piegriezējs, zīdspiedējs, zīda krāsotājs |
40 |
40 |
|
1.6. |
Audumspiedējs, reljefspiedējs |
30 |
30 |
|
1.7. |
Audējs, mezglotājs, pinējs |
30 |
30 |
|
1.8. |
Tamborētājs, adītājs, mežģīņu darinātājs |
40 |
30 |
|
1.9. |
Knipelētājs |
60 |
40 |
|
2. Apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu labošana, slēdzeņu labošana un citi sadzīves pakalpojumi |
|||
|
2.1. |
Kalējs |
30 |
30 |
|
2.2 |
Slēdzeņu atslēdznieks |
30 |
30 |
|
2.3. |
Pulksteņmeistars |
30 |
30 |
|
2.4. |
Rotkalis (gredzeni, saktas, aproces, to gravējumi) |
50 |
30 |
|
2.5. |
Tautas tērpu, pastalu darinātājs |
50 |
30 |
|
2.6. |
Apģērbu meistars |
60 |
40 |
|
2.7. |
Šuvējs, drēbnieks |
50 |
30 |
|
2.8. |
Cepurnieks |
40 |
30 |
|
2.9. |
Modists |
40 |
30 |
|
2.10. |
Kostīmu meistars |
40 |
30 |
|
2.11. |
Rotaļlietu izgatavotājs |
50 |
30 |
|
2.12. |
Šuvējs labotājs |
40 |
30 |
|
2.13. |
Piegriezējs |
40 |
30 |
|
2.14. |
Kurpnieks |
40 |
30 |
|
2.15. |
Apavu labotājs, apavu tīrītājs |
40 |
30 |
|
3. Amatniecības izstrādājumi no koka, salmiem, māla, stikla vai akmens |
|||
|
3.1. |
Dekorētājakmeņkalis |
30 |
30 |
|
3.2. |
Kapu/akmens plākšņu izgatavotājs |
60 |
30 |
|
3.3. |
Stiklinieks |
30 |
30 |
|
3.4. |
Podnieks, trauku podnieks |
30 |
30 |
|
3.5. |
Keramiķis |
30 |
30 |
|
3.6. |
Stikla pūtējs, stikla lējējs |
30 |
30 |
|
3.7. |
Stikla apdarinātājs, stikla apsudrabotājs |
30 |
30 |
|
3.8. |
Apgleznotājs |
30 |
30 |
|
3.9. |
Kokgriezējs |
30 |
30 |
|
3.10. |
Klūgu (salmu) pinējs |
30 |
30 |
|
3.11. |
Akmeņkalis amatnieks |
30 |
30 |
|
3.12. |
Koka māksliniecisko izstrādājumu izgatavotājs |
30 |
30 |
|
3.13. |
Slotu sējējs |
30 |
30 |
|
4. Floristika |
|||
|
4.1 |
Florists, floristikas speciālists |
30 |
30 |
|
5. Fotografēšanas pakalpojumi |
|||
|
5.1. |
Fotogrāfs, mākslas fotogrāfs |
30 |
30 |
|
6. Skaistumkopšanas pakalpojumi |
|||
|
6.1. |
Bārddzinis |
30 |
30 |
|
6.2. |
Frizieris, frizūru modelētājs |
60 |
40 |
|
6.3. |
Grimētājs |
50 |
30 |
|
6.4. |
Nagu kopšanas speciālists, manikīrs, pedikīrs |
60 |
30 |
|
6.5. |
Parūku meistars |
50 |
30 |
|
6.6. |
Pirtnieks |
40 |
30 |
|
6.7. |
Stilists, vizāžists |
60 |
30 |
|
6.8. |
Tetovētājs |
60 |
30 |
|
6.9. |
Dekoratīvās caurduršanas meistars |
50 |
30 |
|
7. Privātie mājsaimniecības pakalpojumi |
|||
|
7.1. |
Skursteņslauķis |
40 |
30 |
|
7.2. |
Mājkalpotājs |
50 |
50 |
|
7.3. |
Mājstrādnieks |
50 |
50 |
|
7.4. |
Logu mazgātājs |
40 |
30 |
|
8. Mājas aprūpes pakalpojumi |
|||
|
8.1. |
Masieris |
70 |
50 |
|
8.2. |
Bērnu masieris |
50 |
30 |
|
8.3. |
Auklis |
50 |
30 |
|
8.4. |
Guvernants |
60 |
40 |
|
8.5. |
Aprūpētājs, slimnieku kopējs, slimu bērnu auklis |
30 |
30 |
|
8.6. |
Skolēnu pavadonis |
30 |
30 |
|
8.7. |
Bērnu aprūpētājs (diennakts) |
40 |
30 |
|
9. Sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana mežos un pļavās |
|||
|
9.1. |
Fiziska persona, kas vāc tirdzniecībai paredzētas dabas veltes - sēnes, ogas, savvaļas ārstniecības augus un ziedus - mežos un pļavās |
30 |
30 |
Resurss internetā:
Drukāt
